Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija līdz šim nav spējusi vienoties, ko darīt ar tām vecajām liepām Rīgas pils laukumā, kuras, pēc speciālistu vērtējuma, ir bojātas, nevērtīgas, līkas un vizuāli neiederas iecerētajā laukuma restaurācijas projektā. Laukumu plāno kardināli pārveidot un pakārtot arī valsts prezidenta un valsts protokola vajadzībām.
Aprīlī notika publiskā apspriešana, kurā viedokli izteica 58 iedzīvotāji, un vairums – 47 – bija pret liepu zāģēšanu.
Ainavu arhitekte kategoriski noraida runas, ka tikšot nozāģēta aleja. Sākotnēji izskanēja, ka cirvis kritīs pār 10 liepām. “Mēs kā projektētāji, saprotot vēl lielāku sabiedrības spiedienu esam gatavi piekāpties un runājam par četriem kokiem, kurus rekomendētu skatīties ne tikai šodienā, bet vismaz divu – trīs gadu perspektīvā,” saka ainavu arhitekte Ilze Rukšāne.
Lai klātienē pārliecinātos par Pils laukuma koku stāvokli un pēc tam pieņemtu lēmumu, vai piekrist arhitektu iecerei likvidēt desmit liepu, ceturtdien, 19.maijā, Valsts prezidenta pils laukumu izstaigāja Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas deputāti.
Šķībākie un citādi mazvērtīgie koki izņemami, lai izvietotu karogu mastus un atsegtu Pils laukumu skatam no citām pusēm. Pēc koku apskates komisijas vadītājs Vjačeslavs Stepaņenko ("Gods kalpot Rīgai") sliecās neatbalstīt liepu upurēšanu. "Piemēram, runājot par šo koku, kuru varētu nozāģēt, arborists piedāvāja to septiņu stundu laikā sakopt tā, ka tas izskatīsies ļoti pievilcīgi. Cik es zinu, tad Valsts prezidents arī bija izteicies, ka šie koki ir saglabājami, līdz ar to mūsu viedokļi šobrīd pilnībā sakrīt," saka Stepaņenko.
Pret koku zāģēšanu asi iebilst Vides aizsardzības klubs, kura viceprezidente Elita Kalniņa rosina prezidenta diplomātiskos pasākumus pārcelt no Pils laukuma uz Daugavas krastmalu.
"Visu laiku tā maršēšana notiek uz parku rēķina. Dīvaini! Ceļot Kalpaka pieminekli, daudz paņēma no parka, tad Nacionālais mākslas muzejs [tā restrukturizācija] arī paņēma daudz no parka.
Pamazām tā pa gabaliņam nozog no tā parka. Nevienu pie Kalpaka pieminekļa neesmu redzējis maršējam. Varbūt reizi gadā 10 cilvēku noliek vainagu. Šie koki ir pārdzīvojuši karus, revolūcijas, divas Latvijas piedzīvojuši!" viņa atgādina koku vecumu.
Plānotāja Helēna Gūtmane no ainavu arhitektu darbnīcas «Alps» sola respektēt domnieku lēmumu.
"Koku likvidācija ir ļoti emocionāls darbs. Ja emocionālais vērtējums ņems virsroku, tad mēs koriģēsim projektu un darīsim tā, lai kokiem būtu labāk," atzina Gūtmane.
Cik nu vien var, koki Vecrīgā ir jāsaglabā, un argumentiem, lai ļautu nozāģēt, ir jābūt ļoti būtiskiem. Taču, kā izsakās Vides pārvaldes direktors Askolds Kļaviņš, daži argumenti esot jocīgi: “Ja man stāsta, ka koks dzīvo stresā un tas jāzāģē nost, tad es arī saku, ka man ir stresains darbs. Un ja mani piedāvātu eitanizēt, tad es labāk piekristu iet uz to stresaino darbu.”
Apstādījumu saglabāšanas komisija lēmumu sola pieņemt sēdē pirmdien, 23.maijā. Tad vēlreiz vērtēšot katras liepas likteni.
