/Papildināts/
Uzņēmēji visaugstāk vērtē studijas Rīgas Tehniskajā universitātē un kā pieprasītāko profesiju min programmētājs. Šādi ir Latvijas Darba devēju konfederācijas un karjeras portāla prakse.lv pieprasītāko augstskolu un profesiju saraksta rezultāti. Augstskolas atzīst, ka sagatavot tirgum nepieciešamos speciālistus vislabāk izdodas, ja paši uzņēmēji piedalās izglītības procesā. Līdzās informācijas tehnoloģijām darba devēji augstu vērtē arī tās studiju programmas, kas piedāvā apgūt sabiedriskās attiecības un komunikācijas zinātni, kā arī tiesību zinātnes un būvniecību.
Vairāk nekā 30 tūkstošiem vidusskolu absolventu jau tuvākajā laikā būs jāizvēlas, kurā augstskolā un kādu profesiju studēt. Lai palīdzētu orientēties plašajā piedāvājumā, Latvijas Darba devēju konfederācija sadarbībā ar portālu prakse.lv jau otro gadu pēc kārtas publicē pieprasītāko augstskolu un profesiju sarakstu, un jau otro gadu pēc kārtas nemainīgi līderis šajā topā ir Rīgas Tehniskā universitāte. Augstskolas mācību prorektors Uldis Sukovskis atzīst, ka šo augsto novērtējumu izdodas noturēt, pateicoties veiksmīgai un intensīvai sadarbībai ar uzņēmējiem mācību procesā.
„Lai ražotu labu produkciju, ir precīzi jāzina pieprasījums, un tāpēc uzņēmēji ir pilnībā integrēti mūsu studiju procesā – uzņēmumu darbinieki lasa mūsu studentiem lekcijas, viņi piedalās visas komisijās, kur izstrādā jaunas programmas vai pat jaunus studiju kursus. Tāda ir mūs stingrā kārtība Universitāte. Uzņēm'ji piedāvā noslēguma darbu tēmas un prakses vietas,” skaidro Sukovskis.
Uzņēmēju pieprasītākā profesija ir programmētājs. Nepieciešamo speciālistu pirmajā divdesmitniekā ir trīs ar informācijas tehnoloģijām saistītas profesijas. Programmizstrādes uzņēmuma „Exigen Services” valdes loceklis Pēteris Krastiņš atzīst, ka speciālistu trūkums ir tik liels, ka šī nozare neatļaujas būt īpaši izvēlīga, no kuras augstskolas nācis students. Tomēr viņš lielāko problēmu saskata nevis augstākajā, bet pamatizglītības līmenī” „ Tas ir ļoti no svara agrajos gados – ne tikai sešas matemātikas stundas, bet ieinteresēt, paturēt interesi skolas gadu garumā. Kad nonāk vidusskolā, tad jau pats pieņem lēmumus, kur iet un ko vairāk mācīties.”
„Latvenergo” personāla vadības direktors Inga Kola stāsta, ka par nepieciešamo darbinieku sagatavošanu augstskolas solā atbildība jāuzņemas arī pašiem darba devējiem.
„Apmēram 300 studējošu jauniešu no dažādām mācību iestādem ir pie mums koncernā praksē dažādos amatos un pēc dažādiem kursiem. Protams, mēs nevaram 300 cilvēkiem katru gadu piedāvāt darbu, neba arī visi ir no pēdējiem kursiem… Bet progress ir ilgstošs un tendence, ka aizvien vairāk no šiem praktikantiem pieņemam darbā, tā ir palielinājusies pedējo 3-4 gadu laikā noteikti,” saka Kola.
Uzņēmēju veidotā topa profesiju pirmajā pieciniekā ir arī mārketinga speciālists, grāmatvedis, projektu vadītājs un sabiedrisko attiecību speciālists.
Augstskolu līderi jau divus gadus palikuši nemainīgi - otrajā vietā ir Latvijas Universitāte, bet trešā ir Banku augstskola. Pirmajā desmitniekā izdevies iekļūt tikai vienai reģionālajai augstākajai mācību iestādei - Vidzemes augstskolai.
Pieprasīto profesiju un augstskolu topa veidošanā piedalījušies vairāk nekā 600 uzņēmēji.
