Vispasaules diktāts latviešu valodā sestdien sāksies plkst.12. To varēs rakstīt tiešsaistē internetā, bet sešās Latvijas pilsētās arī klātienē. Diktātu lasīs sabiedrībā pazīstami cilvēki, tā rakstīšana ilgs aptuveni stundu. Atzīmes netiks liktas, bet ikvienam būs iespēja uzzināt savus rezultātus, jo iniciatīvas mērķis ir palīdzēt saprast, kādas tad īsti ir mūsu pareizrakstības prasmes.
Mūsdienās rakstiskā saziņa kļūst arvien paviršāka un virspusējāka, pareizi gramatiski rakstīt kļūst arvien mazsvarīgāk, un steigā reti sanāk aizdomāties, ka tas nonivelē un dara nabadzīgāku valodu kopumā.
Lai šai problēmai pievērstu uzmanību, vispasaules diktāti jau notikuši Lietuvā, Krievijā un citās valstīs, un tagad pirmo reizi šāds notikums būs arī Latvijā, stāsta viena no tā iniciatorēm Olga Sukonnikova.
"Es teiktu, ka tas vairāk ir projekts cilvēkiem, kuri jau sen ir beiguši skolu, lai pārbaudītu, ko viņi atceras no skolas laikiem.
Viens no iemesliem, kāpēc mēs to darām, ir arī palīdzēt cilvēkiem, kuri pašlaik dzīvo ārpus Latvijas, stiprināt saikni ar dzimteni, pārbaudīt sevi, savas spējas un atcerēties to, kas ir piemirsies," teica Sukonnikova.
Pirmo Vispasaules diktātu latviešu valodā varēs rakstīt tiešsaistē, ieejot interneta mājaslapā "www.raksti.org". Tie, kas iepriekš pieteikušies, to varēs darīt arī klātienē sešās Latvijas pilsētās – Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī un Rēzeknē. Diktātu lasīs katrā vietā cits sabiedrībā pazīstams cilvēks, interneta tiešsaistē tas būs aktieris Juris Kalniņš.
"Tiešraidē "www.raksti.org" visi interesenti varēs sekot līdzi. Uz viena ekrāna redzēs un klausīsies Juri Kalniņu, un turpat blakus ekrānā varēs rakstīt un tad iesūtīt diktātus mums," stāsta Sukonnikova.
Diktātu varēs rakstīt pēc katra izvēles – vai nu anonīmi vai arī norādot savu vārdu un uzvārdu. Diktātā būs aptuveni 300 vārdu, un rakstīšana ilgs aptuveni stundu. Teksta pamatā būs mūsdienu autora daiļdarbs.
"Mēs nolēmām nelikt atzīmes. Katram diktātam būs pieejams labojums un kļūdu skaits – ortogrāfijas un interpunkcijas kļūdas, ja nu kāds vēl atceras, ko tas nozīmē. Atzīmes mēs neliksim, jo neesam skolā, un šis novērtējums, mūsuprāt, jau vissvarīgākais ir tieši pašiem rakstītājiem, lai saprastu, kāds ir līmenis, un izdarītu secinājumus, kas tad ir jādara lietas labā. Varbūt jāpalasa skolas grāmatas, varbūt jāraksta vairāk vai jāraksta ar roku, vai jāaiziet pie savas latviešu valodas skolotājas, lai atsvaidzinātu atmiņā to, kas ir aizmirsies," sacīja Sukonnikova.
Ideju par diktātu atzinīgi vērtē Āgenskalna Valsts ģimnāzijas latviešu valodas skolotāja Iveta Ratinīka. Viņa aicinājusi arī savus audzēkņus tajā piedalīties. Skolotājas redzējumā mēs pret savu valodu attiecamies arvien paviršāk, aizmirstot, ka tādējādi vēršamies paši pret sevi.
"Diktāts varētu parādīt, cik "lielās ziepēs" mēs esam. Jo sociālie tīkli un citas mūsdienu komunikācijas formas ļoti relatīvu padara gramatiku, tas ir pirmkārt.
Otrkārt, arī jaunajā akadēmiskajā gramatikā jaunie valodnieki, jaunie zinātnieki ļoti daudz runā pieļāvumu formā – varbūt jā, varbūt nē. Taču, ja mums ieviešas pārāk daudz pieļāvumu, nekas labs nav gaidāms," teica Ratinīka.
