Intervijā aģentūrai LETA Catlaks piekrita, ka, nākotnē minētos mācību priekšmetus padarot par obligātajiem eksāmeniem, tiek daļēji ierobežotas to skolēnu tiesības, kas nevēlas tajos eksāmenu kārtot, tomēr viņš piebilda, ka šajā situācijā galvenais jautājums ir par to, cik lielā mērā obligātais eksāmens spēs panākt vai iespaidot skolēna vēlmi apgūt kādu no mācību priekšmetiem.
"Pilotprojekta laikā skolēni nebija specifiski gatavojušies, un mēs viņus testējām tādus, kādi viņi ir, neievērojot, vai viņi pievērsa vai nepievērsa pastiprinātu uzmanību šiem eksāmeniem. Tāpēc var pieņemt, ka brīdī, kad eksāmens kļūs par obligāto, visi to zinās, spēs sagatavoties un rezultāti būs pat labāki.
Protams, mēs jau varam mācīties mehāniski, piespiedu kārtā, lai tiktu nokārtots eksāmens, bet te mēs nonākam paradigmā, kas īpaši aprakstīta daudzu rietumvalstu rekomendācijās, ka skolēnus māca testiem, paralēli uzdodot jautājumu, cik tas viņiem būs noderīgi un lietderīgi tālākajā izaugsmē," jautāja Catlaks.
Tāpēc viņš atgādināja, ka būs būtiskas izmaiņas arī pašā mācību priekšmetu saturā un metodoloģijā, jo viņš ir tās domas piekritējs, ka rutīnas iegaumēšana, lai tikai atkārtotu vielu, nav pats labākais veids.
"Svarīga ir problēmu risināšana, ka skolēns var un spēj strādāt ar uzdevumu un izmanto teorētiskās zināšanas konkrēta uzdevuma paveikšanai. Mēs vairāk vēlamies raudzīties, lai eksāmeni un mācību process būtu problēmorientēts, lai skolēni gan individuāli, gan sadarbībā ar citiem spētu risināt šīs problēmas, lietojot zināšanas, prasmes un demonstrējot attieksmes, kas noteikti būs mūsu jaunā mācību satura jeb kompetenču galvenā sastāvdaļa," stāstīja Catlaks.
Tāpēc eksāmenu pilotprojektā VISC ir iekļāvuši idejas no jaunā mācību satura, neatkarīgi no tā, kā nākotnē attīstīsies centra iecerētā mācību satura reforma.
Jau ziņots, ka vasaras vidū Valsts izglītības satura centrs (VISC) veiks šajā pavasarī notikušo ķīmijas, fizikas un dabaszinātņu piloteksāmenu kvalitatīvo analīzi.
Kā pirms nedēļas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē skaidroja VISC pārstāve Ingrīda Kamarūte, patlaban centrs veicis tikai rezultātu statistisko analīzi, bet, lai saprastu, kā reāli pagājis piloteksāmens, kas būtu jāuzlabo, nepieciešams veikt arī kvalitatīvo analīzi.
