Visburtis jeb pangramma – spēlēšanās ar burtiem vai valodas iespēju testēšana

Pangramma ir teikums, kurā izmantoti visi alfabēta burti. Tādu veidošana ir prāta treniņš un ļauj iepazīt no kā sastāv valoda. Pazīstamākās pangrammas parasti redzamas burtu garnitūru jeb fontu piemēros, jo tādā teikumā var redzēt, kā izskatās visi burti. Latviešu valodā ir vairākas pangrammas, taču neviena no tām nav ideāla — tāda, kurā katrs burts izmantots tikai vienu reizi.

Vārds pangramma ir cēlies no grieķu valodas. “Pan” nozīmē visi un “gramma” burts, stāsta Latviešu valodas pangrammas projekta veidotājs Pāvils Jurjāns. Vienkāršā valodā pangrammu var saukt par teikumu, kurā tiek izmantoti visi alfabēta burti. Burti var arī atkārtoties, taču lielāks izaicinājums ir izveidot ideālo pangrammu - teikumu, kurā ir visi alfabēta burti, bet neviens no tiem neatkārtojas.

Fiziķis Vjačeslavs Kašcejevs piedāvā nosaukumu latviskot, saucot to, piemēram, par  "visburti".

Pāvilam ideja par šāda rīka izveidi radās, jo jau sen ir interese par valodu un matemātisko analīzi: “Man tas ir tāds rotaļāšanās projekts. Kad es skatījos vispār par pangrammām, tad konstatēju, ka latviešu valodā neviens īsti to nav centies pagatavot. Ir kaut kādi garāki teikumi, kuros ir visi burti lietoti, bet tas ir tālu no ideālās [pangrammas]. Un man šķita, ka latviešu valoda varētu būt pelnījusi savu teikumu.”

Par populārāko pangrammu uzskata teikumu angļu valodā. Tulkojumā tas nozīmē: "Aša brūna lapsa lec pāri slinkam sunim." Pangrammas mēdz būt dīvainas, parasti tie ir smieklīgi teikumi, kur, piemēram, minētas celofāna žņaudzējčūskas. Visbiežāk tie paredzēti, lai parādītu valodas alfabēta iespējas un testētu iekārtas, piemēram, datoru klaviatūras.

Tā kā Pāvilam pašam neizdevās izveidot ideālo teikumu, kā arī zuda interese ar to nodarboties vienam, viņš nolēma savu teikumu veidošanas rīku arī publicēt internetā. Rakstot teikumu lodziņā, rīks parāda, kuri burti jau ir izmantoti, kuri vēl nē. “Bez rīkiem ir diezgan grūti. Pašam skaitīt tos burtus un skatīties, kas pietrūkst, kas par daudz,” atklāj Jurjāns.

Pāvils arī stāsta, ka nav lielas ticības, ka izveidotais teikums, ja tas tiešām notiks, ikdienā tiks lietots. Taču par pievienoto vērtību šim projektam Pāvils uzskata pašu procesu: “Kad domā par šo jautājumu, tad cilvēks ir spiests iedziļināties valodas anatomijā. Un tā, es teiktu, ir ļoti vērtīga pieredze. Iepazīt anatomisko pusi un saprast, kuras skaņas ir skanošas, kuras šņācošas, kāpēc zilbe ir tāda, kāda viņa ir un iepazīt arī kaut kādas valodas īpatnības.”

Pavils atzīst, ka latviešu valodā izveidot ideālu pangrammu jeb tādu, kurā visi alfabēta burti izmantoti tikai vienu reizi, nemaz nav tik vienkārši.

Ir gan arī sarežģītākās valodas, kurās tas vispār nav iespējams, bet latviešu valodā vislielākās grūtības sagādā patskaņu trūkums.  “Prasmīgi jāizmanto ārkārtīgi deficītie deviņi patskaņi, un jāspēj tiem aplīmēt apkārt divdesmit četrus līdzskaņus, kas nozīmē, apmēram, trīs līdzskaņus uz katra patskaņa. Un tas ir liels izaicinājums,” stāsta Pāvils Jurjāns.

Ideālo pangrammu jeb visburti drīzāk izveidos vairāki cilvēki kopā, nevis viens cilvēks. Ar saviem pusgatavajiem sasniegumiem var dalīties pangrammas “Facebook” grupā, tā būs lielāka cerība tikt pie rezultāta - iespējams - pat ideālās pangrammas. 

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti