Lai saņemtu "Rīdzinieka kartes", rīdziniekiem joprojām jāstāv rindās, tomēr tās vairs neesot tik garas, kādas bija pagājušā gada nogalē, norādīja Zaķis.
Uz šīs nedēļas sākumu „Rīgas satiksmei" bija 140 tūkstoši pieteikumu no cilvēkiem, kas lūguši "Rīdzinieka karti" vai rīdzinieka statusu.
„Mēs redzam, ka 20 tūkstošiem mēs varam neizgatavot jaunas „Rīdzinieka kartes", bet šo statusu ielikt esošajos e-talonos. Šīs nedēļas laikā mēs pabeigsim šo 120 tūkstošu izgatavošanu," solīja uzņēmuma pārstāvis.
Pašlaik esot izgatavoti ap 110 tūkstošiem karšu, taču ne visas izsniegtas, jo cilvēki vēl nav atnākuši pēc tām. „Rindas stāv, cilvēki nāk, visas lietas notiek un klientu apkalpošanas centri strādā ierastajā režīmā: no plkst.9 līdz 21 bez brīvdienām," sacīja Zaķis.
Kā ziņots, Rīgas dome rudenī nolēma, sākot ar 2014.gadu, ieviest „Rīdzinieka kartes". Tas nozīmē, ka Rīgā deklarētie iedzīvotāji par sabiedriskā transporta izmantošanu maksā mazāk nekā galvaspilsētā nedeklarētie. Šī ideja izsauca asu reakciju gan sabiedrības, gan opozīcijas politiķu vidū.
Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) vairākas normas Rīgas domes izdotajos saistošajos noteikumos attiecībā uz sabiedriskā transporta biļešu cenām Rīgā atzinusi par prettiesiskām un lūgusi pašvaldību precizēt prettiesiskās normas. VARAM secinājusi, ka, nosakot diferencētu maksu par sabiedrisko transportu, ir pārkapts cilvēku vienlīdzības princips, kas ir viena no cilvēku pamattiesībām. Šis princips liedz valsts institūcijām izdot tādas normas, kas bez saprātīga pamata pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos apstākļos.
Decembra vidū Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņas centrs) atzina, ka „Rīdzinieka karšu" sistēmu varēs ieviest vien, sākot ar martu, jo gada pirmajos divos mēnešos ir nepieciešams pārejas laiks, tāpēc divu mēnešu pārejas periodā 50% atlaides tiks piemērotas visiem un biļete iepriekšpārdošanā maksās 0,6, bet pie transporta šofera – 1,2 eiro.
