Uz Brunavas ceļiem otrdien strādā divi greideri, un iedzīvotāji atlikuši plānotās protesta akcijas. Greideru troksnis ir skaļāks nekā cīruļu treļļi Brunavas apkaimes lauku ceļos, taču vietējie par to nedusmojas. Tieši šīs skaņas viņi ir gaidījuši vairāk nekā pavasara vēstnešus.
Taču arī ceļu uzturētāji atzīst, ka šis ir plāksteris uz dziļas un asiņojošas brūces.
Uzsāktie darbi tikai nedaudz atvieglos pārvietošanos, jo patiesībā ceļi ir uz sabrukšanas robežas. Piemēram, ceļš, kas Brunavu savieno ar Bausku, remontēts pirms 42 gadiem, jo nepietiek finansējuma.
Ceļi ir izdiluši tik ļoti, ka greiders jau trāpa apakšējai kārtai. Gluži kā cauram apģērbam redzama odere, tā lielās šķembas veļas laukā uz nogreiderētā ceļa. Un tas ir bīstami.
Saimniecības “Kāpostnīca” īpašniecei Ivetai Ļekūnei izdangātie ceļi iedragāja arī uzņēmējdarbību, viņa pārtrauca visas piegādes uz Lietuvu, jo pircēji negribēja braukt pēc preces pa tik šausmīgu ceļu.
Lai gan maģistrālā ceļa bloķēšana, ar ko draudēja izmisušie Brunavas iedzīvotāji, pagaidām ir atcelta, prasības atceltas netiek. Brunavas pagasta iedzīvotāji pieprasa, lai vismaz viens no ceļiem, kas ved uz Bausku, ir izbraucams visu gadu.
Jau vēstīts, ka Bauskas pusē brūkošie grants ceļi lauž auto un apdraud uzņēmējdarbību. Satiksmes ministrs Uldis Augulis norādīja, ka grants un reģionālo ceļu sakārtošanai visā Latvijā ir nepieciešami 130 miljoni eiro pašreizējo 15 miljonu vietā. Viens no veidiem, kā situāciju varētu risināt, ir otrā un trešā līmeņa pensiju fondu naudas virzīšana ceļiem.
Savukārt "Valsts ceļi" atzinuši, ka pašreiz ir īstais brīdis atjaunot Autoceļu fondu.
