ĪSUMĀ:
- Budžetā 130 miljoni eiro paredzēti "Rīgas satiksmei". Ar to nav mierā opozīcija.
- Ušakovs budžetu sauc par smagu, jo tas pieņemts tik vēlu.
- Budžetā tiek saglabāts politiskais uzstādījums par rīdzinieku sociālo atbalstīšanu, bet daudz naudas arī infrastruktūras projektiem.
- Opozīcija, zinot, ka nevienu tās priekšlikumu neatbalstīs, budžetā prasa arī kabinetu KNAB vajadzībām.
- Tiks izveidots jauns Rīgas vicemēra amats, par ko nav sajūsmā opozīcija.
Paskaidrojuma rakstā norādīts, ka vidējā alga pirms nodokļu nomaksas Rīgā palielinājusies jau līdz 1129 eiro un bezdarba līmenis sarucis zem 4%. Iedzīvotāju skaits gan Rīgā turpina sarukt, turklāt valsts īstenotā nodokļu reforma kaitējot Rīgas budžetam.
Pašvaldības sagatavotie dati rāda, ka Rīgas ieņēmumi plānoti 972 miljonu eiro apmērā, bet izdevumi nu jau otro gadu pārsniegs vienu miljardu eiro.
Nauda "Rīgas satiksmei"
Trešdaļa budžeta ierasti tiks izglītības nozarei, 130 miljonus eiro pārskaitīs "Rīgas satiksmei", bet vēl simt miljonus tērēs sociālajai aizsardzībai. Tāpat rudenī Rīgas dome plāno palielināt pašvaldības darbinieku algas. Skaitļi gan rāda, ka Rīgas maks kļūst arvien biezāks, turklāt arī atļauties Rīga var vairāk, piemēram, par 30 miljoniem eiro kāpināt dotāciju "Rīgas satiksmei". Vairāk par 3,5 miljoniem eiro būs vajadzīgi, lai no septembra palielinātu algas virknei pašvaldības darbinieku.
Debatēs par budžeta projektu opozīcijas frakciju deputāti pauda bažas, ka 130 miljonu eiro dotācija "Rīgas satiksmei" varētu pat dubultoties, ja kreditori izlems atprasīt aizdotos līdzekļus. Taču budžeta veidotāji šos riskus nav ņēmuši vērā.
"Neglaimojoši izsakās dažādi aizdevēji, piemēram, "SEB banka". Sakiet, kas notiksies situācijā, ja piemēram "Rīgas satiksmes" aizdevēji, kreditori savus aizdevumus, tur tiek minēti dažādi cipari, piemēram 300 miljoni, pieprasīs atpakaļ?" sēdē vaicāja opozīcijas pārstāvis Vilnis Ķirsis ("Vienotība").
"Es iepazinos ar "Ernst&Young" izvērtējumu, es nedrīkstu teikt detaļas, bet tur bija minēti pavisam konkrēti pārkāpumi. "Rīgas satiksmes" pārkāpumi," norādīja deputāts Ģirts Lapiņš (Nacionālā apvienība).
"Rīgas satiksmes" pārstāvji gan centās pārliecināt deputātus, ka sarunas ar kreditoriem rit veiksmīgi. Taču arī viņiem pašiem nav pilnas pārliecības par veiksmīgu iznākumu un to, ka nebūs vajadzīgi papildu līdzekļi no pašvaldības.
"Mēs nodrošinām normālu komunikāciju gan ar kreditoriem, gan ar citām ieinteresētajām personām, tai skaitā deputātiem. Visu informāciju, kas ir nepieciešama, mēs sniedzam. Kā mums veiksies – nu, to mēs nevaram prognozēt," sacīja "Rīgas satiksmes" pagaidu vadītājs Ernests Saulītis.
Smags budžets
Rīgas mērs Nils Ušakovs ("Saskaņa") budžetu nosauca par smagu, jo to pieņem tik vēlu, taču atzina, ka tiek saglabāts politiskais uzstādījums par rīdzinieku sociālo atbalstīšanu. Pieminot lielākos investīciju projektus, daļu mērs nosauca jau no iepriekšējo gadu solījumiem, kas nav piepildīti.
"Budžets ir smags, ņemot vērā, ka mēs pirmoreiz Rīgas pašvaldības vēsturē pieņemam budžetu marta beigās. Bet šajā budžetā, no vienas puses, ir tiešām ievērojamas investīcijas, runājot par ielām, par ielu remontiem un par jauniem objektiem, ieskaitot to pašu Krasta ielu, Brasas tiltu. Turpinās Salu tiltam remonts. Sāksies Dienvidu tilta pēdējās kārtas būvniecība, Sarkandaugavas pārvada būvniecība, līdz ar to no šī viedokļa gads būs smags, tāpēc, ka visus objektu vajadzēs gan uzsākt, gan arī pabeigt. Arī rīdziniekiem tas būs izaicinājums, runājot par satiksmes organizāciju. Tiks turpinātas investīcijas izglītības objektos," klāstīja Ušakovs.
Atbildot uz opozīcijas teikto par to, ka budžets nav vērsts uz to, lai nākotnē nestu peļņu rīdziniekiem, Ušakovs atbildēja, ka tas arī nav budžeta mērķis:
"Budžets ir instruments, ar kuru, no vienas puses, tiek sakārtota infrastruktūra, no otras puses, tiek nodrošināta, un tā ir politiska izvēle mūsu pašu sasaukumam, kā arī iepriekšējiem diviem sasaukumā svarīgākais bija sociālās programmas.
Un trešais, ja mēs runājam par lietām, kas varētu palīdzēt pilsētai pelnīt, gribētu atgādināt, ka mums ir viens no labākajiem rādītājiem tūrisma pieaugumā - 3,5 miljoni pagājušajā gadā."
Tāpat Rīga atjaunos skolas, kā arī rudenī sola brīvpusdienas bērnudārzniekiem, kam tās iepriekš solīja jau no šā gada sākuma. Rīgas vicemērs Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai") atzīst, ka investīcijas būs mazākas nekā pērn. Tas esot skaidrojams ar ierobežojumiem aizņemties. Burovs meklēšot naudu neapgūtajos Eiropas fondos. Atjaunot plānots Āgenskalna Valsts ģimnāziju, Vācu ģimnāziju, kā arī Rīgas 3.ģimnāziju.
Opozīcijas kritika
Tradicionāli Rīgas budžetu kritizē opozīcija, kas to sauc par noēšanas budžetu bez investīcijām, kas radītu pievienoto vērtību nākotnei. Tomēr arī opozīcija prasa vairākus desmitus miljonus eiro ielām, inteliģentai satiksmes vadībai vai studentu motivēšanai.
"Budžets turpina audzēt izdevumus, un ienākumi neaug tik ātri. Budžetā, līdzīgi kā iepriekšējos budžetos, faktiski netiek paredzētas nevienas aktivitātes, kas varētu Rīgai kaut kādā veidā ģenerēt ienākumus. Ja es nestrādāju ar investoriem, neuzlabojas kaut kāda uzņēmējdarbības infrastruktūra, ja mēs tāpat neveidojam budžetu, kas kaut kad nākotnē rīdziniekiem varētu ģenerēt peļņu, kopējais parāds mums pieaug, izdevumi mums pieaug," stāstīja "Latvijas attīstībai" frakcijas vadītājs Viesturs Zeps.
Vēl asāks ir "Vienotības" deputāts Vilnis Ķirsis, kura prasījumu vidū ir arī vairāku miljonu tēriņu atņemšana sabiedriskajām attiecībām un 2000 eiro iedalīšana, lai vienu domes kabinetu pielāgotu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniekiem, kam Rātsnamā esot bieži jāviesojas.
"Manuprāt, šis ir "Saskaņas" tāds agonijas budžets, jo ir 11% deficīts, tad gāzi grīdā. Vēl pirms aiziešanas no skatuves, tā teikt, iztērēt visu, ko var iztērēt," sacīja Ķirsis.
Jauns vicemēra amats
Piektdien tika grozīts arī Rīgas domes nolikums, 33 000 eiro novirzot jaunas vicemēra vietas izveidei. Ušakovs to skaidro ar politisko spriedzi un darbu vairošanos pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
"Katru gadu ir savi izaicinājumi. Patreiz politiskā situācija apkārt ir tāda, kāda ir. Slodze katram, kas strādā pašvaldībā arī ir citādāka. Tādēļ, lai nodrošinātu optimālu pašvaldības darbu pieņemts lēmums par vēl viena vicemēra amata ieviešanu," stāstīja Usakovs.
Domes priekšsēdētājs gan izvairījās dot skaidru atbildi, kādus tieši pienākumus veiks jaunais vietnieks. Visticamāk, šāds postenis tiek veidots, lai galvaspilsētas pārvaldes lietās jau laicīgi ievadītu kādu "Saskaņas" pārstāvi, jo Ušakovam tuvākajā laikā nāksies pamest mēra krēslu, vai nu tiekot ievēlētam Eiropas Parlamentā, vai arī tad, ja viņu atlaidīs nozares ministrijas uzieto pārkāpumu dēļ.
Jaunās amata vietas izveidi atbalsta arī pašreiz vienīgais vicemērs:
"Man liekas - tā iniciatīva šobrīd atrast vēl vienu top menedžeri, kas var apmācīties, apskatīties šobrīd vēl kopā ar Ušakovu, kurš vēl plāno strādāt dažus mēnešus, es domāju tas ir apsveicami.""
To, vai jaunais vicemērs pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām varētu kļūt par domes priekšsēdētāju, ne Ušakovs, ne Burovs nekomentēja. Par to, kurš varētu ieņemt otrā vicemēra amatu, tikšot lemts pēc 27.martā gaidāmās Rīgas domes sēdes, kad tiks apstiprinātas izmaiņas pašvaldībā nolikumā.
Budžetu vēl jāapstiprina Rīgas domei.
