Virza tālāk ieceri par valsts apmaksātu veselības aprūpi tikai deklarētiem iedzīvotājiem

Lai atteiktos no dalīta veselības aprūpes finansēšanas modeļa ieviešanas un noteiktu vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpi Latvijā deklarētajiem iedzīvotājiem, Saeima ceturtdien, 6.oktobrī, konceptuāli atbalstīja Veselības aprūpes finansēšanas likuma grozījumus. Tie paredz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus sniegt tikai Latvijā deklarētiem iedzīvotājiem.

Virza tālāk ieceri par valsts apmaksātu veselības aprūpi tikai deklarētiem iedzīvotājiem
00:00 / 02:10
Lejuplādēt

Iepriekš bija plānots ieviest divu tā saucamo veselības aprūpes pakalpojumu "grozu" principu, paredzot veselības aprūpes minimumu jeb "pamata grozu" un valsts obligāto veselības apdrošināšanu jeb "pilno grozu", taču šī modeļa ieviešana tika atlikta, atzīmēts likumprojekta anotācijā. Jaunais, Saeimas pirmajā lasījumā atbalstītais likumprojekts paredz pilnībā izslēgt normas par valsts apmaksāto medicīniskās palīdzības minimumu un par veselības apdrošināšanas brīvprātīgajām iemaksām.

Likumprojekts tapis, ņemot vērā Saeimas uzdevumu valdībai līdz 2022. gada 1. oktobrim iesniegt likumprojektu par vienota valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjoma un visaptverošas valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu. Tas nozīmē, ka likumdevēja griba ir atteikties no jebkāda dalīta veselības aprūpes finansēšanas modeļa ieviešanas un noteikt vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu Latvijā dzīvojošajiem, teikts anotācijā.

Deklarētās dzīvesvietas princips pēc ilgstošām diskusijām ar iesaistītajām ministrijām ir izkristalizējies kā vienīgais visaptverošais un realizējamais kritērijs, kurš ņemams vērā, veicot apmaksu par saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, teikts anotācijā.

"Plānotās likuma izmaiņas ir loģisks solis, lai nodrošinātu un paātrinātu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību tiem cilvēkiem, kuri ir deklarēti Latvijā, proti, tiem, kuri šeit patiešām dzīvo un strādā," iepriekš paudis par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride ("Attīstībai/Par!").

Iecerēto likumprojektu ar "deklarētās dzīvesvietas principu" kā taisnīgāku vērtē arī Tiesībsarga birojā. Tā pārstāve Ruta Siliņa gan vērsa uzmanību, ka pastāv arī atsevišķi jautājumi, kuri likuma pieņemšanas procesā vēl jāprecizē.

"Tas, kur mēs redzam potenciālus riskus, ir – kā tad pārbaudīs, ka šī persona šos nodokļus ir samaksājusi. Un otrs – lai arī likums paredz, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem ir jābūt kaut kur deklarētiem, tomēr mēs zinām, ka realitātē var būt situācijas, kur persona īrē dzīvojamo platību un šīs platības īpašnieks neļauj deklarēties dzīves vietā. Tad kā risināt jautājumus šajā situācijā?" vaicāja Siliņa.

Nacionālā veselības dienesta (NVD) uzturētajām sistēmām jau šobrīd ir sasaiste ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Fizisko personu reģistrā ietverto deklarēto dzīvesvietu, līdz ar to šis princips ir viegli administrējams. Pēc NVD datiem, uz 2022. gada 22. augustu veselības aprūpes pakalpojumus var saņemt kopā  2 380 403 personas (t.sk. pilsoņi, nepilsoņi, ārzemnieki, patvēruma meklētāji, utt.), savukārt no tiem atbilstoši "divu grozu" principam veselības aprūpes minimumu 457 725 personas. 

Atbilstoši PMLP datiem uz 2022. gada 1. janvāri Latvijas iedzīvotāji, kuri deklarējuši savu dzīvesvietu ārvalstīs ir 217 845 personas, tas nozīmē, ka ir izveidojusies situācija, ka personas, kuras faktiski dzīvo un/vai strādā citā valstī, šobrīd var saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts veselības apdrošināšanas ietvaros Latvijā. 

Pēc NVD datiem 8692 personas, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu ārzemēs, 2022. gada 1. pusgadā, Latvijā saņēmušas valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus 1 243 970 eiro apmērā. Prognozējot, ka 2022. gada otrajā pusgadā situācija nemainīsies, kopējā ietekme uz budžetu aplēsta 2 487 940 eiro apmērā.

Tas nozīmē, ka šīs personas ierobežo veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību tiem iedzīvotājiem, kas dzīvo un strādā Latvijā, teikts likumprojekta anotācijā.

Lai risinātu iepriekš identificētās problēmas, ir pārskatīts likumā ietvertais veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas modelis, saglabājot valsts obligāto veselības apdrošināšanu. Likumprojektā noteikts, ka priekšnosacījumus valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai ir dzīvesvietas deklarēšana Latvijā vismaz vienu mēnesi pirms veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas.

Vienlaikus anotācijā teikts: ikvienam ir tiesības saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību, un minētais princips tiks saglabāts un netiks mainīts, tādā veidā ikvienai personai paredzot saņemt Latvijā pieejamo neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Lai grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāatbalsta vēl divos lasījumos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti