Iespējas rīkoties
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka tas attieksies uz valsts un pašvaldību iestādēm un to kapitālsabiedrībām, pret šo iestāžu un kapitālsabiedrību konkurenci ierobežojošām darbībām. Konkurences padome varēs veikt pārrunas ar konkrēto iestādi vai kapitālsabiedrību, bet, ja tādējādi ierobežojumu nav iespējams novērst, tai būs tiesības likt novērst konkurences kavēšanu. Proti, Konkurences padomes lēmumi varētu paredzētu atturēties vai veikt konkrētas darbības:
- nepiemērot iekšējus normatīvos aktus vai lēmumus,
- grozīt sadarbības vai cita līguma noteikumus,
- atjaunot sadarbību ar kādu tirgus dalībnieku,
- darīt sabiedrībai zināmu informāciju par noteikumu grozījumiem un to turpmāko piemērošanu, sadarbības formas maiņu, piemēram, publicējot informāciju mājaslapā,
- nekavējoties izbeigt konkrētu darbību, kuras rezultātā tiek kavēta konkurence.
Tiesa, Konkurences padome varēs rīkoties, ciktāl tas tieši vai netieši nepadara pilnīgi neiespējamu pašvaldības autonomo funkciju izpildi.
Papildus tam regulējums ļaus Konkurences padomei vērsties pret tirgus dalībniekus diskriminējošiem materiāliem pašvaldību laikrakstos vai caur Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) vērsties pret diskriminējošu pašvaldības nodevu noteikšanu.
Konkurences padome varēs piemērot naudas sodu līdz 50 000 eiro.
Intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama atzinīgi vērtēja grozījumu virzību. Viņa pauda, ka, pieņemot izmaiņas, ar laiku varētu mainīties arī konkurences kultūru.
Pašlaik "rokas sasietas"
Izmaiņas esot nepieciešamas, jo atsevišķas valsts un pašvaldību iestāžu un to kapitālsabiedrību darbības vai lēmumi var kropļot konkurenci un piespiest citus tirgus dalībniekus iziet no tirgus vai arī kavēt jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu tirgū. No konkurences tiesību viedokļa neesot pieļaujams, ka iestādes nepamatoti nosaka ekskluzīvas tiesības vai rezervē tirgu publisku personu uzņēmumiem, diskriminē tirgus dalībniekus un rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, izņemot atsevišķus gadījumus sabiedrības interesēs un tad, ja tirgus patstāvīgi nevar nodrošināt pakalpojumus vai preces.
Savukārt pašreizējais Konkurences likuma regulējums attiecas tikai uz gadījumiem, kad publiskas personas kapitālsabiedrība noslēdz aizliegtu vienošanos vai ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli, taču publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības var negatīvi ietekmēt konkurenci arī citos veidos.
Ābrama atzina, ka pašlaik situācija kļūst aizvien bēdīgāka un Konkurences padome saņem vairāk sūdzību no uzņēmumiem, ka pašvaldības kropļo konkurenci. Izmaiņas vajadzīgas, lai saglabātu uzņēmējdarbības garu un uzņēmēji varētu darboties.
Viņa arī skaidroja, ka līdz šim izpētot, ka pašvaldībā konkurences neitralitātes princips ignorēts, Konkurences padomei nebija pilnvaru rīkoties, tikai rekomendēt
Uzraugošās iestādes vadītāja gan atzina, ka
arī ar virzītajiem grozījumiem netiek risināts jautājums par pašvaldībās pieņemtajiem saistošajiem noteikumiem ar konkurenci kropļojošu dabu.
Pašvaldības kritizē
Pret iecerētajiem grozījumiem Saeimas sēdē iebilda Zaļo un zemnieku savienības deputāts Viktors Valainis, kurš ir arī Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors: “Reģionos attiecības starp uzņēmējiem un pašvaldībām un valsts pārvaldes institūcijām ir visnenoteiktākās, un strīdi tur ļoti bieži. Šeit kādai institūcijai paplašināt pilnvaras, iejaukties šajos strīdos starp uzņēmumiem un publisku personu, manuprāt, nav pareizs solis.
Tas būtu solis uz piespiedu privatizāciju.
Ir virkne piemēru, kur publiska persona ir cīnījusies pret negodprātīgiem uzņēmumiem un beigās izmantoja Konkurences padomes instrumentus.”
Arī Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis intervijā raidījumā “Pēcpusdiena” kritizēja iecerētās izmaiņas, tās saucot par nekvalitatīvām un ar dziļu neizpratni. Viņš arī pauda, ka neuzticas nedz lēmumiem, ko pieņēmusi Valsts kontrole, nedz tam, ko pieņēmusi Konkurences padome, jo nekas neliecinot par izpratni par publiskā sektora ekonomiku un pašvaldību tiesībām.
KONTEKSTS:
Jau iepriekšējās Saeimas laikā Konkurences padome padome vairākkārt pauda, ka vēlas, lai likumā tai būtu paredzētas iespējas vērsties pret publiskām personām, kas ar saviem lēmumiem un darbībām rada priekšrocības kādam uzņēmumam un deformē tirgu. Taču šo ieceri nobremzēja pašvaldības.
