Labrīt

Daugavpilī pašvaldības atbalstu restaurācijai saņems astoņi kultūras pieminekļi

Labrīt

Mājokļu attīstības jomā, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, Latvija iepaliek

Ģenerālprokuratūra: Pēc Zolitūdes traģēdijas sprieduma komunikācija nav veiksmīga

Virsprokurors: Nevarējām, nevis negribējām prasīt Misānes izdošanu Latvijai

Latvijas prokuratūra nevarēja, nevis negribēja sākotnēji pieņemt lēmumu, kas dod iespēju prasīt Dānijai Kristīnes Misānes izdošanu Latvijai. Attiecīgu soli bija iespējams spert pēc jaunu pierādījumu iegūšanas, intervijā Latvijas Radio norādīja Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta virsprokurors Aivars Ostapko.

Virsprokurors Aivars Ostapko par Misānes lietuLauris Zvejnieks

    Virsprokurors skaidroja, ka iepriekš prokuratūra nevarēja, nevis negribēja pieņemt lēmumu, kas dotu iespēju izdot Eiropas apcietinājuma lēmumu attiecībā uz Misāni. Tolaik viņa tika vainota saskarsmes tiesību pārkāpšanā, bet, lai būtu pamats Latvijas pilsoni izprasīt no citas valsts, pārkāpumam jābūt tik smagam, lai iespējamais sods būtu vismaz gads cietumā.

    Šonedēļ Ģenerālprokuratūrā tika saņemti jauni pierādījumi kriminālprocesa sākšanai saistībā ar finanšu noziegumu un viltošanu. Ostapko apliecināja, ka pierādījumus piegādāja Misānes māsa. Tie saņemti pirmdien, 17. februārī, tad 24 stundu laikā materiāli tika apstrādāti un pieprasījums nosūtīts Dānijai.

    Ostapko skaidroja, ka saņemtie pierādījumi uzreiz ļāva izdarīt secinājumus, ka ir pamats kriminālprocesa sākšanai, personas atzīšanai par aizdomās turamo, arī pamats rosināt tiesu piemērot apcietinājumu drošības līdzekļa veidā un pamats pieņemt Eiropas apcietinājuma lēmumu.

    “Tikai ar kriminālprocesa sākšanu nekas nebūtu līdzēts, jo bija vajadzīgi visi četri soļi, lai nonāktu līdz Eiropas apcietinājuma lēmumam.

    Tas nozīmē, ka ir jābūt noteikta smaguma noziedzīgam nodarījumam, jābūt noteiktam pierādījumu klāstam, lai mēs varētu kā minimums atzīt personu par aizdomās turēto. Un tas nozīmē, ka mums jākonstatē kriminālprocesā drošības līdzekļa – apcietinājuma – pamats, tas ir, ka persona izvairīsies, izdarīs jaunus noziegumus vai persona traucēs izmeklēšanai vai izvairīsies no tiesas,” skaidroja virsprokurors.

    Taujāts par to, vai prokuratūra pati būtu varējusi iepriekš meklēt šos pierādījumus, Ostapko sacīja, ka šajā gadījumā tiesiskās attiecības ir starp Dienvidāfriku un Dāniju. “Mums šajā gadījumā nav nekādas iespējas pašiem iegūt pierādījumus. Īpaši, ja runājam par specifisko izdošanas procedūru, kur arī dāņiem nav neviena pierādījuma,” sacīja prokurors.

    Teorētiski Latvija esot varējusi pati prasīt pierādījumus no Dienvidāfrikas, taču tas esot neloģiski, jo Dienvidāfrika nebūtu ieinteresēta. Turklāt abu valstu starpā nav nekādu tiesisko attiecību, piebilda Ostapko.

    KONTEKSTS:

    2018. gada decembrī Misāni, kura lidoja darba darīšanās, Dānijas lidostā aizturēja un apcietināja, jo Dienvidāfrika pēc bērna tēva apsūdzības viņu izsludināja meklēšanā par bērna nolaupīšanu, dokumentu viltošanu un citiem pārkāpumiem. Misānei Dienvidāfrikā draud cietumsods līdz 15 gadiem. Pati Misāne iepriekš skaidroja, ka no Dienvidāfrikas bēga, glābjot sava bērna dzīvību.  

    Iepriekš Misānes izdošana Dienvidāfrikai bija paredzēta tikai divas dienas pirms Dānijas apgabaltiesā plānots lemt par sievietes iespējamo atbrīvošanu, taču vēlāk Dānija īslaicīgi atlika Misānes izdošanu. Tomēr Dānijas tiesa 14.februārī lēma neatbrīvot apcietinājumā esošo Latvijas pilsoni.

    Latvija ir atkārtoti aicinājusi Dāniju neizdot Misāni Dienvidāfrikai. Misānes piederīgie arī vērsušies Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), bet tiesa prasību nepieņēma. Tad ECT vērsās Latvijas valdība, lūdzot to vēlreiz izskatīt Misānes izdošanas lietu un, kamēr tas notiek – apturēt izdošanas procesu Dienvidāfrikai. 

    Jauns pavērsiens lietā notika 18. februārī, kad Latvijas tiesa pēc Ģenerālprokuratūras lūguma apstiprināja aresta orderi par Misānes izdošanu Latvijai. Aresta orderis prasīts, jo saņemti jauni pierādījumi kriminālprocesa sākšanai Latvijā. Iepriekš prokuratūrai bija pierādījumi tikai par bērna saskarsmes tiesību pārkāpšanu – šis pārkāpums nav pietiekami smags Latvijas pilsones izprasīšanai no citas valsts, skaidroja prokuratūrā.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti