Virknei slimnīcu nākamais gads draud ar finanšu zaudējumiem

Ieviešot jaunu apmaksas modeli, nākamajā gadā vairākām slimnīcām būs jārēķinās ar diezgan lieliem finanšu triecieniem. Taču šogad naudas zaudējumu slimnīcām nebūs, jo šis pārejas gads iecerēts, lai slimnīcas paspētu jaunajam modelim pielāgoties, tā norāda Nacionālais veselības dienests.

Jaunajā sistēmā ieguvējas ir universitātes līmeņa slimnīcas, kas ārstē pieaugušos, taču lokālās slimnīcas un Bērnu slimnīca būtu zaudētājas. Tas, vai kādas slimnīcas varētu izdalīt no sistēmas, kā tas jau pirms sistēmas ieviešanas noticis ar psihiatrijas pakalpojumu sniedzējiem, šogad vēl ir jāizlemj.

Šis gads ir pārejas gads uz jauno sistēmu, ko veselības aprūpes speciālisti dēvē par DRG sistēmu: no angļu valodas „diagnosis related groups”, kas nozīmē – diagnozēm piesaistīta veselības aprūpes pakalpojumu uzskaites un apmaksas sistēma.

Tomēr, neskatoties uz to, kāds pēc jaunā aprēķina izskatītos slimnīcas jaunais budžets, šogad slimnīcām nebūs mazāk naudas.

Tā šonedēļ Saeimas sabiedrības veselības apakškomisijas deputātiem stāstīja Nacionālā veselības dienesta pārstāvis Atis Mārtiņsons. „Slimnīcām ir jāpielāgojas tiem diezgan nopietnajiem triecieniem, ko dod šī sistēma. Tas nozīmē, ka sarēķinot šīm slimnīcām šim gadam pienākošos pēc tiesas un taisnīguma - zemāks līguma apjoms tos nesamazina, savukārt tās, kurām pienākas lielāks līgums, saņem klāt. Tātad neviens nezaudē (..),” saka Mārtiņsons.

Nacionālais veselības dienests norāda, ka jaunā sistēma nodrošina taisnīgāku naudas sadali starp slimnīcām, bremzē izmaksu pieaugumu un rada vienotos principus pakalpojumu uzskaitē – par vienas diagnozes ārstēšanu visās slimnīcās maksā vienādi. Turklāt slimnīcām par sarežģītākām diagnozēm maksā vairāk, jo slimnīca patērē vairāk resursu pacientam. „Labi būs tam, kas saņems vairāk atbilstoši padarītajam darbam – tai sarežģītībai, tehnoloģijām, ko viņi dara. Tas, kas jau šodien ir mirstošs – ir mums tādas lokālās slimnīcas – tad tas vēl ātrāk mirs. Ar to ir jārēķinās,”

Tā kā universitātes līmeņa slimnīcās nonāk sarežģītāki saslimšanas gadījumi, tās šajā sistēmā ir ieguvējas.

Taču izņēmums ir Bērnu slimnīca. Bērniem ir ilgāks ārstēšanas ilgums, atšķirībā no pieaugušajiem bērnus arī stacionē ar tādām diagnozēm kā rota vīruss, kas nav izmaksu ietilpīgas. Ja tagad ieviestu šo sistēmu, Bērnu slimnīca zaudētu vairāk nekā četrus miljonus eiro.

Šogad kā pārejas gadā finansējums tiek saglabāts pērnā gada līmenī, taču bažas ir par nākamo gadu. Četri miljoni eiro ir ļoti daudz, norāda Bērnu slimnīcas vadītāja Anda Čakša. Viņa norāda, ka manipulācijas, kas nepieciešamas bērnu ārstēšanai, ir it kā vienkāršākas nekā pieaugušajiem. „Bet apjoms, kas ir bērniem vajadzīgs, kad viņus stacionē – it kā pēc diagnozēm izskatās vienkārši – bet bērniem tas ir vajadzīgs [lielāks ārstēšanas apjoms nekā pieaugušajiem un līdz ar to lielāks finansējums nekā paredz pašreizējā iecere],” klāsta Čakša, piebilstot, ka Veselības ministrijā ir izpratne, ka Bērnu slimnīcu, iespējams, vajadzēs iekļaut kādā īpašā kategorijā.

Nacionālajā veselības dienestā attiecībā uz Bērnu slimnīcu norāda – ir jālemj jautājums, vai bērnu slimnīcu iekļaut kopējā sistēmā vai tomēr to iekļaut kādā īpašā kategorijā. Par to tad būs jāizšķiras politiķiem.

Bez Bērnu slimnīcas jaunajā sistēmā cietējas būs arī virkne slimnīcu reģionos, pārsvarā lokālās slimnīcas. Piemēram, provizoriskā aprēķinā Kuldīgas slimnīcas finansējums būtu par 180 000 eiro mazāks. Slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis stāsta, ka par šo jautājumu bijusi tikšanās ar veselības ministru Gunti Belēviču (ZZS). „Jaunais veselības ministrs apsolīja šo jautājumu neizlaist no sava redzesloka. Pusgada laikā arī paredzēts koriģēt tarifus, kas galīgi neatbilst realitātei – stipri par maz apmaksāts. Iespējams, ka, veicot korekcijas, šo deficītu var mazināt (..),” saka Eglītis.

Eglītis norāda, ka tādā gadījumā mazajām slimnīcām jāparedz citas funkcijas, piemēram, jāpārprofilē.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti