Vircavs neesot informēts par Zolitūdes lietā aizdomās turētajiem būvvaldes darbniekiem

Lai gan Zolitūdes traģēdijas kriminālprocesā aizdomās turētā statuss piemērots vēl četrām personām, tostarp trīs Rīgas būvvaldes darbiniekiem par noziedzīgu bezdarbību, Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs apgalvoja - viņam neesot zināms, kuri darbinieki un par ko tiek turēti aizdomās.

Līdz šim Zolitūdes traģēdijas lietā par aizdomās turētajiem tika atzīti pieci cilvēki par pārkāpumiem projektēšanas un būvniecības procesā. Nu policija ir ķērusies pie personām, kuras atbildēja par šī procesa uzraudzību. Pēdējo nedēļu laikā trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbinieki ir atzīti par aizdomās turētajiem par amatpersonu pienākumu nepildīšanu, ja ar to izraisītas smagas sekas.

„Tur ir pārkāpumi dažādās stadijās. Izmeklēšana vērtēja uzraudzību, sākot ar dokumentu iesniegšanu līdz nodošanai ekspluatācijā objektā un otrās kārtas izbūvi. Un šinīs stadijās konstatēti noteikti momenti, kad amatpersonām bija jāveic noteiktos pienākumus, un tās nav pildījušas. Par to šie cilvēki tiks saukti pie kriminālatbildības,” saka Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

Policija norāda, ka šobrīd būvvaldē joprojām strādā tikai viena no šīm personām. Latvijas Radio rīcībā esošā informācija liecina, ka bijušie darbinieki ir kādreizējā Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperte Marika Treija un agrākais Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietnieks Jānis Balodis. Viņa amatā nu ir trešā aizdomās turētā – Aija Meļņikova, kas savulaik, būdama galvenā būvinspektore, apstiprinājusi Zolitūdes „Maximas” pieņemšanu un nodošanu ekspluatācijā. Ar Latvijas Radio Meļņikova bija nerunīga, nekomentējot šo informāciju.

Tomēr arī viņas priekšnieks, Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs apgalvoja, ka viņam neesot zināms, kuri darbinieki un par ko tiek turēti aizdomās.

Pērn Rīgas domes Audita un revīzijas pārvalde nav konstatējusi kļūdas sešu būvvaldes darbinieku darbā, kas bija parakstījuši Zolitūdes "Maxima" būvniecības dokumentus. To skaitā ir arī trīs aizdomās turētie.

Vircavu gan tas nemulsina: „Mēs saprotam sabiedrības vēlmi pašlaik atrast vainīgos, bet visā šajā procesā ir projektēšana būvniecība. Un par katru no šiem procesiem ir konkrētas personas, kura to veic un kuras par to atbild. Tas, ko veic būvvalde, ir pārbauda par šī procesa tiesiskumu: to, vai visas likumā noteiktās darbības, tikuša sveiktas. Nav oficiālas informācijas no policijas par to, ka būtu kādam no būvvaldes darbiniekiem liegts atrasties būvvaldē un pildīt savu pienākumus. Mūsu rīcībā nav. Acīmredzot, policija nav uzskatījusi par nepieciešamu šādu statusu kādam piemērot, līdz ar to visi būvvaldes darbinieki pilda savus pienākumus.”

Tāpat policija ir inkriminējusi darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, ja tā izraisījusi vairāku personu nāvi, ar traģēdiju saistītā uzņēmuma darbiniecei. Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, tā ir „Maxima Latvija" darbiniece Inna Šuvajeva.

Pret uzņēmumu uzsākts arī piespiedu ietekmēšanas process, bet tiesa pēc policijas lūguma ierobežojusi uzņēmuma īpašumtiesības uz atsevišķiem nekustamajiem īpašumiem.

SIA „Maxima Latvija” korporatīvo attiecību vadītājs Ivars Svilāns apstiprina, ka runa ir par viņiem: „Jā, esam saņēmuši informāciju no policijas par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu uzņēmumam. Lēmumu mēs vēl detalizēti vērtēsim. Policijas lēmumā uzņēmumam tiek pārmesti trūkumi darba aizsardzības instruktāžas saturā, konkrētāk, uzņēma darbinieki nebija instruēti par īpašos gadījumos lietojamo drošības zīmju nozīmi jeb trauksmes signālu nozīmi.”

Plašāk šīs darbinieces atbildību skaidro Grišins: „Ja būtu pienācīgi izstrādāti visi normatīvie akti un sekotu visiem priekšrakstiem, kā rīkoties šādās situācijās, tad, iespējams, cilvēki būtu dzīvi. Šī ir tā persona, kura tiek saukta pie kriminālatbildības tieši par to, ka ne viss bija izdarīts pienācīgā veidā un pirms traģēdijas notikšanas darbinieki neveica rīcību, lai pasargātu sevi un citus cilvēkus no briesmām.”

Grišins arī atzina, ka šobrīd policija darbu pie lietas plāno pabeigt, un jaunu aizdomās turēto varētu nebūt.

Kopumā šajā kriminālprocesā pret piecām juridiskajām personām uzsākts piespiedu ietekmēšanas process un par aizdomās turētajām atzītas deviņas personas - piecas par pārkāpumiem būvniecības un projektēšanas procesā, trīs par noziedzīgu bezdarbību būvniecības uzraudzības laikā un viena par pārkāpumiem darba drošības jomā.

Iepriekš ziņots par piecām aizdomās turētām personām, no kurām divi - būvinženieris Ivars Sergets un būveksperts Andris Gulbis bija apcietināti un atradās izmeklēšanas cietumā nepilnas divas nedēļas, taču šāds tiesas lēmums tika pārsūdzēts. Trešais aizdomās turētais ir arhitekts Andris Kalinka, taču viņam piemērots vieglāks drošības līdzeklis - policijas uzraudzība un aizliegums izbraukt no valsts.

Tāpat aizdomās tiek turēts arī uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš un būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš.

Traģēdija Zolitūdē notika 2013.gada 21.novembrī, kad vakarā, cilvēkiem iepērkoties, sagruva Priedaines ielā 20 esošais „Maximas” veikals. Nelaimē dzīvību zaudēja 54 cilvēki, arī trīs glābēji, vienu vai abus vecākus zaudēja 23 bērni.

Tiesībsargājošajās iestādēs vairākkārt norādīja, ka Zolitūdes traģēdijas lieta ir lielākā un sarežģītākā krimināllieta Latvijas vēsturē, un šo darbu veic milzīgs cilvēku skaits. Izmeklēšanas darba grupā ir iesaistīti 40 izmeklētāji un četri prokurori. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti