Būvdarbu vadītāji, sākot no 2020.gada, varēs būt tikai ar augstāko izglītību, līdz ar to speciālistu kļūs mazāk, norāda Ekonomikas ministrijas Būvniecības kontroles valsts biroja vadītājs Pēteris Druķis. Viņaprāt, vairāk būtu jākoncentrējas uz profesionālām spējām un kvalifikācijas pārbaudi, nevis tikai „pārbaudīt to, vai viņš līdzīgi kā autovadītājs zina, pie kāda luksofora signāla drīkst braukt”.
Neatkarības gados darba kultūra Latvijā kopumā esot izmainījusies ne uz labo pusi, pauž Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs. „Pārdesmit gadu laikā; acīmredzot, tas periods bijis pietiekoši īss, lai mēs strauji pārietu uz citu darba kultūru, attieksmi,” saka Vircavs.
Viņš uzsver, ka daudzas lietas esot vienkāršotas, tai skaitā izglītības prasības. Turklāt būvlaukumos nereti strādājot tie, kuriem nav nekādas izglītības.
Tikmēr Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas Zolitūdes traģēdijas lietā priekšsēdētājs Ringolds Balodis ("No sirds Latvijai") uzsver pašas nozares spēju atbildēt par savu darbu kvalitāti: „Redzam, ka ir situācijas, kas nebūtu pieļaujamas. Nav pašuzraudzības. Katastrofāli nemācās no kļūdām – ne tikai no svešām, bet arī no savām.”
Tam piekrīt arī Druķis: „Nav ko vainot sistēmu, būvnieki ir atbildīgi par to, lai tirgū būtu pieprasījums pēc kvalitatīviem speciālistiem. Un ja būs šāds pieprasījums, būs arī skolās, ko mācīt.”
Problēmas ar labu speciālistu trūkumu uzņēmuma „RERE būve” valdes priekšsēdētājs Valdis Koks skaidro ar zemākās cenas principu iepirkumos: „Visu regulē tirgus. Šobrīd privātais un publiskais sektors diemžēl rūpējas tikai par zemāko cenu. Tās cenas brīžiem ir tādas, par kurām mums nesanāk nopirkt pat materiālus.”
