"Ja pārejam uz konceptu, ka audžuģimenes Latvijā ir nodarbošanās, tāda pati, kā jebkura, izņemot, ka tā prasa daudz vairāk sirds, mīlestības, pacietības un arī misijas apziņu, tad automātiski izriet, ka tā ir noteikta profesionāla nodarbošanās, un tai līdzi nāk noteiktas sociālās garantijas. Tātad, ja šis pēc visu pušu viedokļiem tiks atzīts par labāko, to arī darīsim," sacīja ministre.
Ministre atzina, ka pensiju piešķiršana audžuvecākiem varētu būt labs stimuls, lai veicinātu audžuģimeņu skaita pieaugumuun virzītu bērnus no aprūpes bērnu namos uz ģimenēm.
Raidījums vēsta, ka Latvijā vismaz 574 cilvēku rūpējas par pieņemtajiem audžubērniem, taču viņiem nav tiesību uz pensiju. Parasti audžuvecākiem nav iespēju līdztekus strādāt citā darbā, lai sapelnītu pensijai. Problēmas risināšanā sola iesaistīties arī Valsts prezidenta kundze, kura kļuvusi par Latvijas Audžuģimeņu biedrības patronesi. Bet izšķirīgais lēmums būs atkarīgs no politiskās gribas valdībā un Saeimā, kur audžuvecāku pensiju jautājumu solīts apspriest nākamnedēļ.
Audžuģimenes no pārējām atšķiras ar to, ka bērni netiek adoptēti. Tie tiek uzticēti audžuvecākiem uz laiku, piemēram, kamēr lemj par īsto vecāku tiesību atņemšanu vai paturēšanu, vai kamēr atrod adoptētājus. Daļa audžuģimenē paliek arī uz daudziem gadiem. Ir arī smagi slimi, ar īpašām diētām, bērni no trūcīgām un vardarbīgām ģimenēm un bērni ar atkarībām. Pēdējā laikā arvien biežāk pie aprūpētājiem nonākot arī tādi, kam vecāki ir tik ļoti aizņemti veiksmīgā biznesā, ka bērni pamesti likteņa varā.
Kopumā Latvijā audžuģimenes aprūpē 1139 bērnus. Neatkarīgi no tā, cik bērnu ir ģimenē un vai tie ir slimi vai veseli, valsts audžuģimenei piešķir 80 latus ikmēneša pabalstu. Bet bērna vajadzībām vēl var saņemt speciālos pabalstus, piemēram, invaliditātes gadījumā.
Pašvaldība, no kuras bērns nācis, piešķir uzturnaudu atkarībā no rocības. Audžubērna uzturam lielākās summas – 200 latus mēnesī - maksā Liepāja un Olaine. Rīga 150 latus, kamēr, piemēram, Daugavpils, Nereta un Līvāni – tikai 70 latus.
"Nekā personīga" atzīst, ka lai ari audžuģimeņu pietrūkst, daudzi baidās uzņemties pienākumus un būt pakļauti dažādu inspekciju kontrolēm, zinot, ka vecumdienās pēc padarītā darba nebūs tiesību par to saņemt valsts pensiju.
Lai audžuvecākiem bērnu audzināšanas gadus ieskaitītu darba stāžā, līdzīgi kā daudzbērnu ģimenēm, viņi lūguši gan tagadējai labklājības ministrei no "Vienotības", gan arī iepriekšējam ministram no ZZS, taču saņēmuši ,,nē”.
Nākamnedēļ problēmai sola pievērsties deputāti Saeimā, kur uz pārrunām uzaicināti gan finanšu, gan labklājības ministri, lai lemtu, ko darīt ar audžuģimeņu pensijām.
