Pašlaik piemaksas mediķiem atšķiras un ir no 20% līdz 50% no algas, kam plānots tērēt 5 miljonus eiro.
Viņķele pauda cerību, ka Covid-19 situācija “uz palikšanu mainīs izpratni, ka mediķi ir svarīgi nevis tikai tad, kad ūdens smeļas mutē, bet gan tā ir demokrātiskas, civilizētas un sociāli atbildīgas valsts pamatpazīme, veselība kā cilvēktiesības un adekvāti finansēta veselības aprūpe”.
Viņa arī norādīja, ka nākamā gada budžetā ir paredzēti papildu 183 miljoni eiro mediķu algām, savukārt ārstniecībai, kompensējamajām zālēm vai citām programmām pacientiem papildu nauda nav paredzēta. Ministre sacīja, ka nepieciešamības gadījumā šādiem mērķiem būs jāmeklē nauda, arī no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem.
Ministre arī informēja, ka pašlaik slimnīcās ir izmantoti 68% no gultasvietām Covid-19 pacientiem, Rīgas Austrumu slimnīcā, kura ir galvenā Covid-19 pacientus uzņemošā slimnīca, ir 75% noslodze.
Taču slimnīcu pārorientēšana nozīmē ierobežotas iespējas sniegt citus pakalpojumus, un tā “nav stratēģija, ko var turpināt ilgstoši, jo pēc tam tas nāk ar bumeranga efektu sabiedrības veselībai”, norādīja ministre.
KONTEKSTS:
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš 29. novembrī, uzrunājot sabiedrību par Covid-19 izplatības situāciju Latvijā, paziņoja, ka rosinās pagarināt ārkārtas situāciju. Pašlaik ārkārtējā situācija ir izsludināta no 9. novembra līdz 6. decembrim, tās laikā noteikti jauni stingrāki ierobežojumi.
Latvijas uzņēmējiem pašreizējās ārkārtējās situācijas laikā ir trīs atbalsta veidi – dīkstāves pabalsti, subsidētas darbavietas un vienreizējā subsīdija apgrozāmajiem līdzekļiem.
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai, un situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība pastiprināja drošības pasākumus, taču saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt.
