Ministres izteikumi trešdienas rītā Latvijas Radio, ka palīdzības sniegšana „Liepājas metalurgam” var nogremdēt ieceri indeksēt pensijas, pensionārus ir saniknojis. Viņķele argumentēja, ja „Liepājas metalurgs” bankrotēs, valstij nāksies segt atlikušo galvojuma summu - 47 miljonus latu, turklāt bezdarbnieku pabalstam pieteiksies tūkstošiem atlaisto cilvēku, kas radīs neplānotu slogu sociālajam budžetam.
Tomēr ap plkst.12 Viņķele savos izteikumos jau bija piezemētāka. Pirms sarunas ar LTV Viņķele bija sazinājusies ar premjeru Valdi Dombrovski (V), kurš apliecinājis, ka pat ļaunākajā gadījumā – ja „Liepājas metalurgu” skars maksātnespēja – pensiju indeksācija oktobrī notiks.
Labklājības ministrija vēl nav noteikusi, kāds valsts ieskatā ir “mazas pensijas” slieksnis, bet plāno par to vienoties ar senioru konsultatīvo padomi.
Taču pensiju indeksācija oktobrī būs – nu jau pārliecināta arī labklājības ministre. „Ar pārliecību varu teikt, ka sociālā budžeta rādītāji atļauj pensiju indeksāciju 300 latu robežās jau šogad. Tātad pensijām līdz 300 latiem. Tā ir arī viena no pensionāru federācijas pieteiktajām robežšķirtnēm. Par to gan vēl būs jādiskutē,” saka Viņķele.
Sasaistot pensiju indeksāciju ar „Liepājas metalurga” iespējamo bankrotu, Viņķeles mērķis bijis izdarīt spiedienu uz grimstošā uzņēmuma akcionāriem, parādot, cik briesmīgas sociālas sekas var atstāt viņu bezatbildība un nepakļaušanās valdības prasībām.
Latvijas pensionāru federācijā labklājības ministri sauc par nekompetentu. Federācija nesaskata, kā dažu tūkstošu cilvēku atlaišana var apdraudēt vairāk nekā 480 000 pensionāru pensiju indeksāciju. „Nupat ieskatījos sociālās apdrošināšanas budžetā, nodarbinātības sadaļā. Katrā gadījumā tas manī neizsauca nekādas negatīvas pārdomas, ka pēkšņi tas varētu kaut kā ietekmēt pensiju indeksāciju,” saka federācijas vadītājs Andrejs Siliņš. „Es domāju, ka vienkārši objektīvi indeksācijai ir jānotiek. Gadījumā, ja tās ir politiķu vēlmes nerisināt šo jautājumu, tas jau ir kaut kas cits.”
Politologs Filips Rajevskis toties cer, ka ministres izteikumi bija vien ārkārtīgi neveiksmīga un netālredzīga retorika. „Šādā situācijā mēģināt izdarīt uz kādu spiedienu, izmantojot pensionārus kā biedu, tā ir politiski vislielākā kļūda, kāda var būt, sevišķi pirms vēlēšanām. 10 dienas pirms vēlēšanām vismazāk vajag tracināt to vēlētāju daļu, kas ir aktīvi un disciplinēti,” norāda Rajevskis.
