Paredzams, ka otrdien komisija vērtēs pedagogu algu reformu un tās pirmos rezultātus.
Viņķele atzina, ka „pedagogu alga ir ļoti liela pārmaiņa, kurai ir blaknes”. Tomēr ir jāskatās, vai „pašvaldības nespēlē tādu spēli, ko sauc par bērnu un skolu ņemšanu ķīlā”. Kā piemēru viņa minēja Rīgu, kurā ir skolas, kas atrodas netālu viena no otras, taču nedz viena, nedz otra netiek reformēta.
Vaicāta, vai arī Viņķeles un izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska „Vienotības” vadītajās pilsētās situācija nav līdzīga kā „Saskaņas” politiķa Nila Ušakova vadītajā Rīgā, deputāte atbildēja, ka „pašvaldību nespēja veikt reformas ir universāla un to pašvaldības piekopj neatkarīgi no politiskās piederības”.
Viņa uzsvēra, ka virkne pašvaldību labāk „skolas tur bada maizē”, apzinoties, ka tā ir viena no darba iespējām, nekā dara to, kas vietvarām ir jādara – piesaista investīcijas.
Ziņots, ka valdība jūlijā apstiprināja skolotāju atalgojuma reformas ieviešanu un algas palielināšanu pakāpeniski no šī gada 1.septembra. Reformas rezultātā minimālo atalgojumu par vienu pedagoģisko likmi palielinās no pašreizējiem 420 eiro līdz 680 eiro, taču vienlaikus tiek pārskatītas skolēnu un pedagogu skaitliskās proporcijas un pedagogu darba slodzes.
Pirmie aprēķini pēc algu izmaksas pēc jaunā modeļa liecina, ka pedagogu atalgojuma likme pieaugusi vidēji 558 jeb 72% Latvijas izglītības iestāžu. Šāds rādītājs vēl nenozīmē, ka 72% izglītības iestāžu visiem skolotājiem būtu algas pieaugums. Kādam var būt liels pieaugums, bet citam arī samazinājums. Arodbiedrībai dati par konkrētu skolotāju algām nav pieejami.
Iebilstot pret piemaksu samazinājumu par skolotāju kvalitātes pakāpēm, Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības gatava pret to cīnīties Satversmes tiesā. Vērsties Satversmes tiesā iecerējusi arī Rīgas dome, jo tas novedīs pie algu samazinājuma daudziem Rīgas skolotājiem.
