Pie tām Labklājības ministrija strādājusi divus gadus. Ministrija atzīst, ka viena no lielākajām problēmām - nepamatoti raksturlielumi sociālā atbalsta sistēmā. Tāds ir piemēram 1991.gadā noteiktais 90 latu iztikas minums. „Tā problēma ir tāda, ka gandrīz neviens no raksturlielumiem nav pierādījumos balstīts, un šis skaitlis ir noteikts vai nu labākajā gadījumā ņemot budžeta iespējas vai nu arī pietiekoši bieži politiskas vienošanās rezultātā. Tādēļ Labklājības ministrija rūpīgi pētījusi citu ES valstu pieredzi, un mēs piedāvājam ceļa karti, es teiktu, pat desmit gadu uz priekšu, kas būtu pilnveidojams un uzlabojams Latvijas sociālās drošības sistēmā," saka Viņķele.
Pēc ministres stāstītā, izmaiņas skars gan sociālo palīdzību, gan sociālās apdrošināšanas sistēmu - proti, pakalpojumus, pensijas un minimālo bezdarbnieku pabalstu. „Ja mēs runājam: vai var izdzīvot par 35 latiem? Objektīvi ir skaidrs, ka nevar, ko tas mainīs, būs mazāk subjektivitātes," stāsta ministre.
Labklājības ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme norāda, ka tas nozīmē, ka valsts no publiskiem līdzekļiem nodrošinās minimālo garantēto iztikas slieksni. Šobrīd apsvērtais lielums varētu būt aptuveni 170 latu. Turklāt iztikas grozi tiktu rēķināti atšķirīgi dažādām iedzīvotāju grupām. „Šie grozi tiek rēķināti šādiem ģimeņu tipiem: vientuļa persona vai viena persona, pāris, pāris ar vienu bērnu, pāris ar diviem bērniem, vecums bērniem ir no 10 līdz 14 gadiem," norāda Jaunzeme.
Viņa stāsta arī par vēl citām izmaiņām, kas skars pabalstu aprēķināšanu. „Pasaules bankas pētījums skaidri pateica, ka Latvijā ir ļoti dārgi pieņemt mazkvalificētu darbu vai zemi apmaksātu darbu, jo cena ir 100 procenti. Jo cilvēks zaudē pilnīgi visus pabalstus," skaidro Jaunzeme.
Viņķele papildina, ka runa nav tikai par pabalstiem, bet arī par atvieglojumiem, piemēram, veselības aprūpei. „Piedāvājums no mūsu puses ir noteiktu laiku - ne uz mūžu, bet, piemēram, četri mēnešu garumā šo atbalstu samazināt pakāpeniski. Realitātē tas ir tā - viens pirmspensijas vecuma cilvēks reģionā, kura ienākumi balstās tikai vai nu uz sociālās palīdzības pabalstiem vai sezonas laikā ogojot, pie esošās sistēmas spiests būt nelegāls. Jo tik daudz lai sapelnītu visam gadam, ogošanas sezonā nesanāk, bet tiklīdz kā gribēs būt godīgs un tos savus 30 latus nodeklarēs, tā viņam samazināsies atbalsta apmērs," klāsta Viņķele.
Jaunajā sociālās drošības sistēmā būs arī paredzētas tā sauktās valsts pensijas. Šobrīd minimālā pensija Latvijā ir ļoti zema – 49,50 lati. „Mēs piedāvājam apsvērt iespēju bāzes lielumu - bāzes valsts maksātu pensiju, kas nav tā kā šobrīd valsts nodrošinājuma pabalsta - 45 latu apmērā, bet kas tuvināts šim definētajam minimālajam ienākumu slieksnim. Tātad bāzes vērtība tiek finansēts no pamatbudžeta un jūs varat savu pensijas apjomu caur apdrošināšanu paaugstināt," atzīmē Viņķele.
Viņa piebilst, ka valsts pensijas ieviešana no visām plānotajām izmaiņām varētu būt laikietilpīgākais jautājums un jārēķinās arī ar izmaksām. Taču ministrija norāda, ka sistēmā tāpat drīzumā būs nepieciešama papildu nauda, jo šobrīd daudzi iedzīvotāji maksā nodokļus no minimālās algas.
„Es uzskatu, ka diagnoze ir uzlikta ļoti precīzi, pareizi un Labklājības ministriju var apsveikt ar kvalitatīva ziņojuma sagatavošanu," saka sociālās politikas eksperte, Vidzemes augstskolas asociētā profesore Feliciana Rajevska, kura norāda, ka - pabalstu lielumi bija ņemti no zila gaisa. Viņa atzinīgi vērtē Labklājības ministrijas piedāvājumu. „Skatīties trūcīguma lielumu un pabalstu lieluma, kas ir pamatoti, piemēram, procentos no vidējās algas, vai aprēķināts iztikas minimums, tās alternatīvas, kas tiek piedāvātas, ir saprātīgas. Tāpēc tā virzība viennozīmīgi ir pareiza, bet ātrums ir neadekvāti zems," saka Rajevska.
Ministrijas informatīvajā ziņojumā paredzēts, ka līdz nākamā gada aprīļa beigām jāsagatavo koncepcijas projekts par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanas alternatīvām, un līdz 2015.gada beigām jāsagatavo normatīvo aktu projekti gan par atbalsta nodrošināšanu trūcīgām mājsaimniecībām, gan sociālajai pensijai, gan arī minimālajam bezdarbnieka pabalstam.
