Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" ministre uzsvēra, ka var pierādīt - efektivitāte ir uzlabojusies, gan sakārtojot slimnīcu tīklu, gan veicot revīziju par naudas izmantošanu e-veselības ieviešanā.
"Veselības aprūpe ir pozīcija, uz kuru vērts aizņemties. Tāpat kā uzņēmumiem, ja ir labs biznesa plāns, tad bankas dod aizdevumu. Izdevumi veselībai ir investīcija," stāstīja Viņķele.
Revīzijas rezultātus par naudas izmantošanu e-veselībā Viņķele sola pēc divām nedēļām.
KONTEKSTS:
Eiropas Komisija norādījusi, ka šis ir pēdējais gads, kad veselības aprūpes nozarei nepieciešamos papildu līdzekļus Latvija drīkst iegūt uz lielāka budžeta deficīta rēķina. Arī premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") norādījis, ka Latvija mēģinās sasniegt bezdeficīta budžetu.
2019. gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt Lavijas IKP pieaugums šajā gadā prognozēts 3% apmērā.
2019. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu, bet izdevumi 9,4 miljardu eiro apmērā. Tostarp pamatbudžetā šogad plānotie ieņēmumi veido 6,4 miljardus, bet izdevumi 6,8 miljardus eiro. Salīdzinājumā ar aizvadīto gadu valsts pamatbudžeta izdevumi pieauguši par teju 330 miljoniem eiro. Speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3 miljardu eiro, bet izdevumi 2,8 miljardu eiro apmērā.
