ĪSUMĀ:
- Saslimstība ar Covid-19 aug ne tik strauji, bet aizvien situācija nav stabilizēta.
- Viņķele: Ja ierobežojumus ievērotu 85%–95%, striktāki soļi nebūtu vajadzīgi.
- Viņķele: Mums acīmredzot ar to tik labi nesekmējas.
- Ministre: Papildu ierobežojumi varētu būt izklaides, kultūras un ēdināšanas jomā.
- Plašākas attālinātās mācības nav plānotas; skolās saslimst 10% no visiem inficētajiem.
- VM piedāvās ierobežojumus, par ārkārtējo situāciju jālemj valdībai.
Ministre norādīja, ka papildu ierobežojumus valdība sāka noteikt jau no 17. oktobra, un inficēšanās gadījumu skaita pieaugums vairs nav tik ļoti straujš, tomēr stabilizācija nav notikusi.
Tas nozīmē, ka ar esošiem ierobežojumiem Covid-19 izplatība nesamazinās tik strauji, kā būtu nepieciešams, norādīja ministre.
Galvenais infektologs profesors Uga Dumpis nepārtraukti atkārto, ka,
ja esošos ierobežojumus ievērotu 85% – 95% sabiedrības, nebūtu nepieciešami papildu striktāki ierobežojumi, taču “mums acīmredzot ar to tik labi nesekmējas”, norādīja ministre.
"Krustpunktā" podkāstā:
- "Spotify" podkāsts
- Apple podkāsts
- Google podkāsts
- Savā lietotnē raksti - Krustpunktā
Jauna epizode katru darba dienu, garums - 52 min.
“Kas mums vēl ir palicis vaļā – izklaides, kultūras pasākumi, lai arī strikti regulēti ar personificētām sēdvietām, tas ir virziens kur būs jāskatās. Un otrs ir sabiedriskā ēdināšana,” sacīja ministre, norādot, ka konkrētie pasākumi būs atkarīgi no tā, kā spēs vienoties valdība.
Savukārt plašākas attālinātas mācības pašlaik ministrija nerosinās, jo skolas šobrīd ir trešajā vietā “inficēšanās vietu sarakstā”, skolās inficējas 9%–10% no visiem saslimušajiem, tikmēr mājsaimniecībās inficējas pat 40%, informēja Viņķele.
Pašlaik noteikts, ka līdz 13. novembrim attālināti mācās 7.–12.klašu skolēni, bet jaunāko klašu skolēni mācās klātienē.
Ministre arī uzsvēra, ka, nosakot ierobežojumus, uzreiz arī jāstāsta cilvēkiem par atbalsta mehānismiem, ka būs kāds atbalsts dīkstāves pabalstu vai citu maksājumu veidā, ka tādi lēmumi sekos.
Viņa arī skaidroja, ka ministrija piedāvās ierobežojumus, kas pēc epidemiologu un infektologu domām palīdzēs apturēt vīrusa izplatīšanos, savukārt tas, vai nepieciešama ārkārtējās situācijas izsludināšana, ir juristu, Valsts kancelejas un premjera izšķiršanās, kādā juridiskajā ietvarā to var īstenot.
Viņķele skaidroja, ka juridiskais ietvars ir primārais iemesls ārkārtējās situācijas izsludināšanai, bet tas arī var līdzēt sabiedrībai apzināties situācijas nopietnību.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Pieaug arī rindas uz Covid-19 testiem, un ne visiem apmaksās Covid-19 testus.
Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas. Arvien ir spēkā ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai, un 23. oktobrī valdība lēma stingrāk ierobežot pulcēšanos, bet masku lietošanu noteica plašāku.
No 30. oktobra – vēl stingrāki pulcēšanās ierobežojumi, un privātajos pasākumos gan ārtelpās, gan iekštelpās varēs pulcēties ne vairāk par 10 cilvēkiem, bet publiskajos pasākumos – gan ārā, gan telpās ne vairāk par 300. Skolēniem no 7. līdz 12. klasei attālinātās mācības notiks vismaz līdz 15. novembrim.
Plānots arī pakāpeniski palielināt koronavīrusa analīžu jaudas aptuveni divas reizes līdz 8000 testu dienā, kā arī atjaunot piemaksas mediķiem, kuri iesaistīti pandēmijas apkarošanā.
