Viņkele: Ar tikumības vadlīnijām kā ar latviešu pasaku motīviem – aizej tur, nezin kur, izdari to, nezin ko

Tikumisko audzināšanu regulējošās vadlīnijas, kuru uzrakstīšanu apgrūtina lietoto jēdzienu plašais konteksts, visticamāk nebūs pietiekami skaidras, lai skolotāji spētu noteikt, kādus mācību materiālus drīkst vai nedrīkst izmantot, lai nepārkāptu nesen izglītības likumā iestrādātās normas par tikumisko audzināšanu, Latvijas Televīzijas raidījumā "Tieša runa" sacīja Saeimas deputāte Ilze Viņķele (“Vienotība”).

“Ar tikumības vadlīnijām būs kā ar latviešu pasaku motīviem – aizej tur, nezin kur, izdari to, nezin ko,” sacīja Viņķele.

Viņķele skaidroja, ka izglītības likuma grozījumi neapšaubāmi veicinās aizliegto materiālu saraksta izveidošanos, kas ir pretrunā ar demokrātiskiem principiem. Turklāt, šāda nenoteiktība radīs pedagogos bailes, piebilda Viņķele.

“Ja aizliegs kādu grāmatu, tas būs skandāls visā Eiropā,” iespējamo aizliegto materiālu saraksta veidošanos komentēja kultūras žurnālists un  Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (“Saskaņa”) iebilda Viņķelei, sakot, ka vadlīniju mērķis nav izveidot aizliegto mācību materiālu sarakstu, taču tajās jāparedz, ka avoti, kuros iekļauti atsevišķi, neviennozīmīgi vērtējami vārdi vai idejas, pedagogam pirms izmantošanas jāsaskaņo ar skolas vadību. Tāpat, norādīja Ušakovs, jārēķinās ar vecāku viedokli.  

Arī Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko  (“Saskaņa”) aizstāvēja vecāku tiesības izvēlēties to, kad, kādā veidā un vai vispār iepazīstināt savas atvases ar tikumisko audzināšanu skarošiem jautājumiem.

"Kā četru bērnu māmiņa uzskatu, ka bēni ir jāpasargā no tādas literatūras, kas var provocēt bērnu darbībām, kas neatbilst Satversmē minētajām vērtībām," pauda Stepaņenko. 

Savukārt portāla Draugiem.lv radošais direktors un daudzbērnu tēvs Guntars Meluškāns apliecināja, ka tā ir standarta situācija, ja kāds no vecākiem par kaut ko ir neapmierināts. Viņš kā tēvs biežāk saskaras nevis ar to, ka mācību materiāls ir neatbilstošs bērna vecumam, bet gan ar to, ka mācību literatūra ir garlaicīga un neveicina lasītprieku. 

“Manuprāt, ir aboslūti netikumīgi par mūsu naudu darīt kaut ko tik nejēdzīgu, kā norādīt, ko darīt skolotājiem,” teica Meluškāns. 

Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktors Andris Priekulis pauda, ka, viņuprāt, galvenā loma mācību materiālu izvēlē ir skolotājam - viņa gaumei un intelektuālai kultūrai. Priekulis arī pastāstīja, ka viņa vadītajā skolā par atsevišķu mācību materiālu izmantošanu šobrīd skolotāji izlemj, savstarpēji vienojoties.

"Situatīvi skolotājam jābūt gatavam runāt par jebkuru tēmu; vai viņi tam ir gatavi, tā ir cita lieta," komentēja Priekulis. 

Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā plašu rezonansi izraisīja par tikumības un iecietības cenzūru nodēvētie Rīgas domes lēmumi. Vispirms no Rīgas ielām pazuda plakāti ar aicinājumu uz iecietību pret invalīdiem, HIV slimajiem un seksuālām minoritātēm, kurus "Saskaņas" frakcijas deputāte Jūlija Stepaņenko publiski nodēvēja par ķēzījumu.

Turklāt Rīgas domes deputāte Eiženija Aldermane (“Gods kalpot Rīga”) maldināja sabiedrību, sakot, ka kampaņas pieteikumā bija minēta tikai tēma par "HIV, HIV un tikai HIV", jo patiesībā apstiprinātajā projektā runāts par iecietību kopumā.

Vēl vienu komentāru vilni raisīja Rīgas mēra Nils Ušakovs (“Saskaņa”) lēmums pārbaudīt mācību materiālu izmantošanu Rīgas skolās pēc tam, kad Āgenskalna valsts ģimnāzijas skolotāja uzdeva vidusskolas klasē analizēt Agneses Krivades dzejoli, kurā ir vairāki necenzēti vārdi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti