Ģērbies ārsta ķitelī, sirmais un mierpilnu autoritāti izstarojošais Ivars Klicevs ir kā radīts, lai iedvestu sirdsmieru. Viņš ir tieši tāds cilvēks, kuru gribētos redzēt pie galda, ienākot ārsta kabinetā, kad meklē zāles pret hemoroīdiem. Un pret sliktu elpu. Un pret sēnīšu infekcijām un cirpējēdi.
Jūs pamanāt Kliceva kungu "Latviešu mediķu blogā", kur viņš tiek uzdots par Nacionālā parazitāro slimība institūta vadītāju. Jūs izlasāt interviju, kurā viņš runā par slimībām ar simptomiem, kuriem līdzīgus izjūtat jūs. Strādājis savā profesijā vairāk nekā 21 gadu, publicēts zinātniskos žurnālos vairāk nekā 60 reizes - ja kāds jums var palīdzēt tikt galā ar ļoti nekomfortablo un apkaunojošo situāciju, tas ir tieši šis ārsts.
Tomēr ir dažas lietas, kas liek aizdomāties par Kliceva kungu. Pirmkārt, viņš nemaz neeksistē. Vai drīzāk eksistē tikai internetā ar dažādiem vārdiem - atkarībā no tā, kur esat viņam uzdūrušies.
Polijā viņš ir Radoslavs Karpiuks, bet Slovākijā - Miroslavs Podmaņickis.
Turklāt ar to viņa identitātes krīze nebeidzas. Kā iepriekš šogad ziņoja "Diena", vēl pavisam nesen - strādājis savā profesijā vairāk nekā 21 gadu, publicēts zinātniskos žurnālos vairāk nekā 60 reizes - Nacionālā parazitāro slimība institūta vadītājs bija kāds Dr. Jānis Zariņš M.D. (sic!), kas Lietuvā bija zināms kā Mikols Petronijs.
Lai kā viņu sauktu, visās četrās valstīs viņš ir atpazīstams parazitāro slimību speciālists, un viņš vēlas jums pārdot vitamīnus ar nosaukumu "Parasinea" par īpaši zemo 49 eiro cenu, izmantojot sociālos tīklus un e-pasta vietnes, kurās parādās viņa daudzās sejas.
Varbūt jums var palīdzēt kāds cits mediķis - kāds, kurš vēl veiksmīgāk spēj radīt drošības sajūtu.
Lūk - doktors Roberts Millers no vēl kāda Latvijas mediķu bloga. Viņš ir vācu dakteris ar šķelmīgu smaidu un sakās esam savā Berlīnes klīnikā palīdzējis vairāk nekā 1200 pacientiem uzvarēt kurlumu. Arī viņš piedāvā pirkt vitamīnus - "Multilan Active" - par izdevīgo 39 eiro cenu.
Tomēr uzticēties nevar pat skaistajam doktoram Milleram - uzmeklējot viņa bildi, redzams, ka viņš ir izskatā ļoti līdzīgs - vai pat identisks - internetā atrodamiem ilustratīvajiem attēliem. Vienīgā atšķirība, ka viņam nav stetoskopa.
Savukārt cits šī bloga raksts stāsta sirdi sildošu gadījumu, kad 85 gadus veco "Viju" izglāba viņas uzcītīgā meita, kura, strādājot kādā Šveices klīnikā, padzirdēja par īpašajiem vitamīniem, kas var palīdzēt uzlabot dzirdi. Viņa nopirka tādus savai mammai, un - presto! - tie nostrādāja. Vitamīni, šķiet, spēj arī atgriezt jaunību, jo neviena no viņām nav novecojusi kopš 2014.gada, kad viņas parādījās kādā ASV pensiju blogā. Arī Vijas kundze un viņas meita ir ilustratīvi foto.
Kas atbildīgs par reklāmām?
Reģistrācijas informācija norāda, ka "worldinfoclub" domēns, kurā atrodams "Veselības faktu" blogs, tiek publicēts kā poļu domēns aftermarket.pl. Tas savukārt pieder Kiprā reģistrētajai kompānijai "Michau Enterprises Ltd."
Latvijas mediķu blogs tiek publicēts globalmagazine24.eu vietnē, kas savukārt reģistrēta no "Michau Enterprises", kura pieder kādam Mihalam Plebanam.
Viņa ''LinkedIn'' lapā redzams, ka viņš ir "Michau Enterprises" dibinātājs un Varšavas Tehniskās universitātes absolvents. Viņš sevi apraksta kā "veiksmīgas un ātri augošas interneta kompānijas" dibinātāju un "Accenture" konsultantu firmas darbinieku.
2015. gadā Slovākijā tika likvidēta firma ar tādu pašu vārdu, tomēr nav skaidrs, vai abi gadījumi ir saistīti.
Līdzīgas reklāmas informē par erektīlās disfunkcijas ārstēšanu, angļu valodas apguve divu nedēļu laikā utt. Arī tajos runā uzticama paskata ilustratīvie foto, dodot apmeklētājiem it kā zinātniski pamatotus padomus un liecības par to, ka šie preparāti strādā.
Visas reklāmas aizved pie "Michau Enterprises", taču rādās, ka viņi varētu nebūt patiesā labuma guvēji no šīm reklāmām - kompānija sevi apraksta kā alternatīvu domēnu reģistru, apgalvojot, ka ir ceturtais lielākais domēnu reģistrētājs Polijā. Tai ir aktīva domēnu tirdzniecības vietne - aftermarket.pl.
Tomēr šķiet, ka saistība ar Poliju (un Slovākiju) nav nejauša, jo preparātus tirgojošajās vietnēs atrodami elementi poļu valodā.
Ko var iesākt?
Andris Rubīns, "DDB" aģentūras stratēģiskais konsultants, uzskata, ka neviena uzticama aģentūra šādas reklāmas neveidotu.
"Mēs pārbaudām faktus un prasām pierādījumus. Mēs sadarbojamies tikai ar caurspīdīgām, uzticamām kompānijām un reklamējam produktus un pakalpojumus, kurus varētu lietot mēs paši vai ieteikt saviem draugiem; mēs sakām tikai patiesību, kad runa ir par saturu; izvairāmies no jomām vai produktiem, kas nav veselīgi vai var izraisīt citus negatīvus efektus," Rubīns teica LSM.
Savukārt "Inbokss" (inbox.lv) īpašnieks Andris Griķis, jautāts, vai viņi pārbauda reklāmas, kas parādījās populārajā e-pasta pakalpojumu sniedzēja vietnē, atbild, ka tas ir Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) kompetencē un ka likuma priekšā atbildīgs ir reklāmdevējs.
"Ja kāda normatīvo aktu uzraugošā iestāde, piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, konstatē Inbox.lv platformā eksponētu reklāmu neatbilstību likumā noteiktajām normām, SIA "Inbokss" kā likumpaklausīgs godīgas komercprakses īstenotājs atbilstoši likuma prasībām nekavējoties pārtrauc konkrētās reklāmas izvietošanu," skaidro Griķis.
Viņš uzsver - fakts, ka "Inbokss" ir visu savu pastāvēšanas laiku stingri ievērojis likumu, lielā mērā ir bijis pamats pakalpojuma lietotāju ilggadējai lojalitātei
Turklāt maldinošas reklāmas nav tikai kaktu darboņu ampluā, apgalvo Griķis.
"Tajā pašā laikā nav noslēpums, ka nereti dažādu produktu ražotāji visā pasaulē pret saviem galapatērētājiem ne vienmēr ir pietiekoši korekti un savās reklāmās produktu “unikālās” īpašības pamato ar apšaubāmiem pētījumiem. Kā piemēru varu minēt kaut vai vienu no pasaules vadošajiem zobu pastas ražotājiem, kas reklāmās lietotājiem stāsta, ka teju visi Norvēģijas zobārsti saviem pacientiem iesaka lietot tieši konkrēto produktu. Taču, veicot alternatīvu pētījumu, atklājās, ka patiesībā šo zobu pastu cilvēkiem iesaka lietot tikai viens procents zobārstu. Tomēr šis nav reklāmas izvietotāju “darba lauks”, bet gan pašu reklāmas devēju morālā un tiesiskā atbildība pret savu klientu, gan arī uzraugošo iestāžu kompetence," viņš norāda.
LSM uzdeva PTAC virkni jautājumu, taču nedēļas laikā atbildi nesaņēma. Tāpat LSM mēģināja sazināties ar kompāniju, kas atbildīga par latviešu valodā rakstītajām reklāmām, tomēr, klausulē atskanot "uzgaidāmajai mūzikai", telefoniski sasniegt nevienu pārstāvi tā arī neizdevās.
Savukārt Ināra Rubene, kvalificēta ārste un farmācijas jomas konsultante, teica LSM:
"Es brīnos, kā šāda veida reklāmas vispār varētu uztvert nopietni. Paskatoties uz tekstu un bildēm, uzreiz vajadzētu varēt pateikt, ka tas ir viltojums. Ir grūti novērtēt šādus piedāvājumus no medicīnas skatpunkta, jo tie ir tik absurdi."
''Diemžēl, Latvijā brīnumzāļu kultūra ir ļoti populāra. Šķiet, tas varētu būt tāpēc, ka nevar atļauties veselības aprūpi, tāpat ir arī izglītības trūkums par pierādījumos balstītu medicīnu. Uzskatu, ka tas lielā mērā iespaido cilvēku domāšanu. Uzraugošajām institūcijām vajadzētu būt daudz aktīvākām un proaktīvām - nevis gaidīt reportāžas -, jo viņu funkcijām vajadzētu iekļaut tirgus apsekošanu un cilvēku izglītošanu.
''Mans ieteikums potenciāliem jebkuru zāļu pircējiem ir sākumā apspriesties ar ārstu un kritiski izvērtēt informācijas avotus. Tāpat es uzskatu, ka ētiskiem medijiem vajadzētu šajā iesaistīties, tāpat arī novērtējot saturu, ko viņi publicē, jo, publicējot šādas nepamatotas reklāmas, viņi piedalās šarlatānismā," teica Rubene.
Kā zinās teikt ikviens Latvijas Radio klausītājs, kurš dzirdējis pārraides ar klausītāju zvaniem, zāles un vitamīni cilvēkiem ir prioritāte, it sevišķi pensionāru vidū. 39 eiro ir dārgi ikvienam, kurš mēģina savilkt galus ar valsts pensiju, tomēr varētu likties, ka šādu risku vērts uzņemties, lai mēģinātu izārstēt kurlumu.
