Ne tikai ceturtdien ziņās izskanēja, ka uz neilgu laiku slēgti trīs veikali “Prizma” dažādās vietās Rīgā, arī svētdien bija līdzīga informācija par Rīgas iepirkšanās centriem “Domina Shopping” un “Rīga Plaza”. Kā pēcāk rakstīja mediji, pēc operatīvo dienestu pārbaudes nekādi draudi nevienā no ēkām netika atklāti.
Vārdi „tehniski iemesli” vai „ārkārtas situācija” var nozīmēt dažādus iemeslus, kas saistīti ar iespējamiem drošības riskiem, saka Valsts policijā un uzsver – šādās situācijās vienmēr veic pārbaudi, jo drošība ir pirmajā vietā, un aicina būt saprotošiem. Taču līdzšinējā pieredze liecina –
ja bijuši zvani par viltus spridzekļiem, policija par to skaļi neziņo, lai neveicinātu šādu zvanu atkārtošanos.
Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra „ReBaltica” redaktore Sanita Jemberga stāsta, ka arī mediji par zvaniem par spridzekļiem neziņo tādēļ, ka jau no 90.gadu beigām starp lielākajām ziņu aģentūrām un citiem medijiem ir vienošanās – vispirms ļaus policijai izdarīt darbu un tad ziņos par rezultātu. Mediji novēroja, ka pēc ziņas par viltus trauksmi par bumbu Centrālajā stacijā nākamajā dienā zvanīja šādu zvanu kopētāji – sākot ar psihiski slimiem cilvēkiem un beidzot ar skolēniem, kas negrib iet uz skolu. Tādējādi tērēts dienestu laiks un nauda un traucēts iedzīvotājiem un biznesiem.
Jemberga uzskata, ka pilnībā pietiek ar vārdiem „tehniski iemesli”. Ja tas nav bijis viltus trauksmes zvans un ēkā ir problēmas ar konstrukciju drošību, mediju uzdevums ir par to informēt: “Šajā gadījumā svarīgākais ir ļaut policijai paveikt savu darbu: pārmeklēt veikalu, izvest cilvēkus un neiedrošināt nākamos līdzīgos zvanītājus. Tāpēc man tas liekas absolūti loģiski, ka ir tehniski iemesli, un nelaiž viņu iekšā un pasaka, ka ir satiksmes sastrēgums, lai viņš var normāli aizbraukt mājās.”
Arī Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes locekle Arta Ģiga norāda – atbildīgo mediju vienošanās ir neziņot par zvanītājiem, jo policija daudzu gadu garumā izpētījusi zvanītāja portretu. Proti, šāds cilvēks gūst baudu no fakta, ka tiek raisīta panika, un šādu stāstu izplatīšanās arī citus provocē rīkoties līdzīgi.
Ģiga arī norāda – tagad mēs dzīvojam pilnīgi citos informatīvajos apstākļos, kad ziņas ātri nonāk sociālajos tīklos. Viņasprāt, visiem vajadzētu saņemties un ziņot par lietām, kas ir svarīgas. Jo, ja tas tiešām būs būtiski un sabiedrībai par to jāzina, mediji par to pastāstīs, un par visiem niekiem nav jāstāsta.
Tāpat Ģiga piekrīt, ka jēdziens „tehniski iemesli” var būt mulsinošs, jo pēc Zolitūdes traģēdijas šie vārdi ieguvuši sprādzienbīstamu nokrāsu, proti, var likties, ka ēkā ir tehniskas problēmas. Problēma arī esot, ka Latvijā sabiedrība bieži īsti netic tam, ko stāsta varas iestādes – ja pasaka tehniski iemesli, bet tie nav saistīti ar būvniecību, var domāt, ka tomēr gan jau saistība ir ar būvniecību.
No policijas neoficiāli zināms, ka tiek strādāts pie labākā formulējuma, kā informēt cilvēkus un nesēt nevietā trauksmi.
