Valsts policijas galvenās kriminālpolicijas pārvaldes ekonomisko noziegumu apkarošanas pārstāve, kura nevēlas publiskot savu vārdu, jo piedalās operatīvajā darbā uzsver, ka lielāko bīstamību rada viltoti medikamenti, uztura bagātinātāji un notievēšanas līdzekļi.
“2017. gadā mums bija izņemts liels kvantums ar nelikumīgi ievestiem medikamentiem, apmēram divas tonnas. Pagājušā gadā mums bija liels kvantums ar izņemtiem apģērbiem un apaviem. 2019. gadā arī tika veikta sērija ar pārbaudēm, kuru laikā tika izņemti ļoti daudz viltoti mobilo telefonu aksesuāri un rezerves daļas,” atklāj policijas pārstāve.
Viņa stāsta, ka viltotās preces visbiežāk sastopamas sociālo tīklu vietnēs, kurās nelegālie tirgoņi darbojas visnaskāk.
Turklāt viltoto preču tirgošanā tiešsaistē robežu nav, un ļoti bieži šādas preces iegādājas jaunieši. Nolūkā izglītot jauniešus rudenī policija rīkos izstādi, kurā stāstīs par viltotajām precēm un kādēļ tās ir slikti iegādāties.
Kriminālpolicijas pārstāve skaidro, kā atpazīt viltotu preci:
“Pēdējā laikā viltojumi ir tik lielas kvalitātes, ka mēs ne vienmēr paši policijas darbinieki spējam atšķirt, vai tie ir viltojumi vai oriģināli.
Tad mēs piesaistām ekspertus un preču zīmes pārstāvjus, kas arī nosaka, vai tie varētu būt viltojumi vai nē. Jebkurā gadījumā ir jāatceras, ka ir jāpārliecinās par uzņēmējdarbības veicēju. Tam ir jābūt reģistrētam uzņēmumam, nodokļu maksātajam. Viņam ir jāizsniedz čeks. Tas ir kā līgums par pirkumu.”
Cilvēki par viltojumiem policijai ziņo samērā bieži. Policijas pārstāve teic, ka līdz ar tirgošanos internetā arī viltojumu apkarošanas darbs mainās, paliek sarežģītāks.
“Atcerēsimies divtūkstošo gadu sākumu, kad varēja iet pa tirgu un nopirkt “Versace”, “Gucci” uz katra stūra. To mēs esam izkarojuši.
Preču zīmju pārstāvji, ierodoties Latvijā, vairākkārt ir atzīmējuši, ka Rīgas centrā veikalos nevar nekur redzēt pakaļdarinājumus. Tas viņus priecē. Ja mēs aizbrauksim uz citu Eiropas valsti, mēs varam redzēt, ka pārdod viltojumus. Piemēram, Turcijā, Spānijā, Itālijā vakaros uz ielas tirgo viltojumus. Pie mums tas nenotiek. Diemžēl mums viss notiek internetā. Protams, tas mūsu darbu apgrūtina. Bet mēs tomēr cīnāmies un izcīnīsim arī to,” stāsta policijas pārstāve.
Valsts ieņēmumu dienesta muitas pārvaldes pārstāvis Andis Stinka stāsta, ka saistībā ar viltotajām precēm tiek rēķināti zaudējumi, kas tiek nodarīti legālajai uzņēmējdarbībai, oriģinālo preču ražotājiem un tirgotājiem.
“Attiecībā uz pagājušo gadu tas novērstais zaudējums pēc tiem aptuveniem aprēķiniem ir ap 5,3 miljoni eiro. 2018. gadā bija vairāk – 10,3 milj. eiro.
Šo daudzumu ietekmē aizturējumi, kur ir lieli preču daudzumi, kas tiek sūtīti jūras konteineros.
Piemēram, tur ir 12 tūkstoši apavu pāru. Katru gadu ir tādi lielie aizturējumi, kur preču vērtība vienā konteinerā var sasniegt pat miljons eiro,” norāda Stinka.
Andis Stinka stāsta, ka aptuveni 80% no viltotajām precēm ražo Ķīnā. Arī Turcijā šis rūpals ir labi attīstīts. Viltotās preces Latvijā nonāk tranzītā no citām valstīm. Visbiežāk no Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Krievijas un Ukrainas.
