Solvita Āboltiņa „Vienotības” frakcijas un valdes kopsēdē tika izvirzīta kā vienīgā kandidāte uz premjera amatu – starp viņas virzītājiem bija arī valdes loceklis Andris Piebalgs. Tomēr Āboltiņa uzsver, ka tas neliedz citām partijām virzīt savus kandidātus, bet gala balsojums „Vienotībā” gaidāms vien gada pēdējā nedēļā.
"Tāds bija valdes lēmums diskusiju rezultātā (..) Šobrīd vēl juridiski nav šī nominācija, līdz ar to šobrīd nekādas sarunas netiks ... Atgādināšu vēlreiz, ka ir Ziemassvētku un Adventes laiks un varbūt vajag vienkārši šajā laikā padomāt par valsti, par vērtībām, par vēlētājiem solītajiem darbiem. Vienkārši domāt labas domas par savu valsti," teica Āboltiņa.
"Vienotības" līdere norādīja, ka viņa respektē katra politiskā spēka viedokli, taču aicināja "domāt par vēlētājiem dotajiem solījumiem un par to, kādā veidā izveidot rīcībspējīgu koalīciju".
Tikmēr Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš Āboltiņas vēlmi kandidēt uz valdības vadīšanu sauc par nepatīkamu pārsteigumu.
"Tas ir pārsteigums ne tikai Nacionālajai apvienībai, bet arī vienai sabiedrības daļai, ņemot vērā to, ka iepriekšējā laika periodā daudz tika runāts par tiem kritērijiem, par tām īpašībām, kādām būtu jābūt izvirzītajam Ministru prezideta amata kandidātam. Izskanēja jau viedokļi, ka Āboltņas kundze nekvalificējas šīm prasībām, tomēr "Vienotība" ir pieņēmusi šo lēmumu, kas ir pārsteigums un, manuprāt, vērtējams arī kā "Vienotības" vājums, kas izpaužas kā nevēlēšanās vai negribēšana uzklausīt sabiedrības viedokli," teica Bērziņš.
Viņš atkārtoti norādīja, ka Nacionālā apvienība nemainīs savu nostāju - tā neiesaistīsies valdībā, kuras vadītāja būs "Vienotības" līdere.
Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis uzskata, ka šādā veidā Āboltiņa grib noskaidrot, cik lielu frakcijas daļu viņa kontrolē. Vismaz viens ZZS frakcijas deputāts – Pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš – par Āboltiņas Ministru kabinetu nebalsos. Viņas izredzes Brigmanis komentē visai atturīgi:
''Āboltiņas izvirzīšanu es vērtēju kā zināmu testu partijai; tas dod iespēju padarīt partiju monolītāku, jo ir grūti vadīt partiju, ja tur ir iekšā kāda grupa, kas absolūti nepiekrīt partijas vadības viedoklim. Var dažādi diskutēt, cik ir vai nav demokrātisks šis solis, bet es domāju, ka tas tomēr vairāk ir tests. (..) Man nav dots mandāts būt valdībā, kuru vadītu Solvita Āboltiņa. No Mūsu puses tā ir neiespējamā misija.''
Brigmanis norāda, ka „zaļzemnieki” par labu Āboltiņai neplāno atteikties no sava kandidāta virzīšanas, kas arī iecerēta 28.decembrī. Šobrīd ir zināmi divi pretendenti, kas no šīs iespējas nav atteikušies: deputāts Māris Kučinskis un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
Viena no sešiem „Vienotības” frakcijas deputātiem, kuri uzstāj uz Nacionālās apvienības dalību koalīcijā, - Ilze Viņķele - neizslēdz iespēju, ka ilgais laiks līdz oficiālajai izvirzīšanai ir domāts, lai "nacionāļus" pārliecinātu mainīt domas.
"Latvijas politiskā tradīcija, kuras viena no vistalantīgakajām un veiklākajām pēdējo desmitgadu pārstāvēm ir Solvita Āboltiņa, balstās tajā, ka jūs vienmēr varat kaut ko sarunāt. (..) Ir kaut kādas sānu durvis, kaut kādas īpašas metodes, ar kurām var pārliecināt partnerus. Tas ir bez ironijas. Tas reizēm ir labi un reizēm ne tik labi. Mana parliecība pēc vakardienas valdes sēdes - kas bija ar ļoti neparastu lēmumu, kas ir izstiepts laikā, - ka mēs ņemam laiku, lai veiktu pārliecināšanās darbus par to, cik un kuru potenciālo partneru paustā pozīcijas ir noturīgas," teica Viņķele.
Viņa ir pārliecināta, ka "Vienotības" iekšienē šādi pārliecināšanas darbi nav nepieciešami.
"Ir absolūti skaidrs, ka Āboltiņas kundze bauda absolūtu "Vienotības" valdes un frakcijas vairākuma atbalstu (..). Līdz ar to iekšējam balsojumam šis izstieptais laiks absolūti nebija nepieciešams," uzskata Viņķele.
Āboltiņa publiski neizslēdza iespēju, ka „Vienotības” frakcija varētu kļūt mazāka, norādot, ka darbošanās politikā ir brīvprātīgs process. Viņķele pret šādu attieksmi gan iebilst:
''Strādāšana politikā ar tautas dotu mandātu Saeimā nav brīva izvēle - tas ir darbs un tā ir profesija. Un tādēļ, manuprāt ir nepieņemami spriedelējumi par to, ka darbošanās politikā, Saeimā ir cilvēka brīva izvēle, tās ir darba attiecības ar vēlētāju. Un Āboltiņas kundze nebūs tas cilvēks, kurš norādīs, vai man ar manu godīgi iegūto mandātu ir pienākums pret vēlētāju vai nav. Šis mandāts man nāks no vēlētāja.''
Valsts prezidents Raimonds Vējonis partijām līdz gada beigām ir devis laiku nākt ar piedāvājumu par premjera amata kandidātiem un iespējamajiem koalīcijas modeļiem.
