Vilcināšanās ar augstskolu akreditāciju apdraud augstākās izglītības diplomu izsniegšanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem.

Izglītības un zinātnes ministrijas vilcināšanās ar augstskolu akreditāciju apdraud valsts atzītu augstākās izglītības diplomu izsniegšanu. Tā uzskata Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Tādēļ deputāti vēlas steidzami grozīt Augstskolu likumu un pagarināt akreditācijas termiņu. Ministrija atzīst, ka būs jāstrādā saspringti. Bet ierēdņi sola, ka arī līdz jaunajai akreditācijai studenti nepaliks bez valsts atzītiem diplomiem.

Skandāls ap augstskolu akreditāciju ilgst jau vairākus mēnešus. Tajā ir bijušas gan apsūdzības datu viltošanā, gan savstarpēji pārmetumi starp ministriju un augstskolām, gan aizdomas par piesegšanu. Apmainoties ar savstarpējiem pārmetumiem, ir pagājis diezgan daudz laika. Tādēļ pabeigt akreditāciju likumā noteiktajā termiņā būs grūti, ja ne pat nespējami, saka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete no "Vienotības": „Tas praktiski nav iespējams, ņemot vērā to, ka pašreiz nav noteikta ne šīs akreditācija, ne arī izstrādāta akreditācijas procedūra. Un ir arī pilnīga neskaidrība, vai šī jaunā Vācijas akreditācijas institūcija, kas Latvijā vēl nemaz nav izveidojusi savu biroju un vēl nav pabeigta visu nepieciešamo līgumu noslēgšana, spēs savu darbu pabeigt tā, lai varētu izsniegt diplomus.”

Tādēļ Druvietes vadītā Saeimas komisija tagad virza likuma grozījumus, kas pagarinās akreditācijas termiņu par dažiem mēnešiem. Deputāte cer, ka šajā laikā Izglītības ministrija sadarbībā ar piesaistīto Vācijas aģentūru ASIIN spēs pabeigt akreditācijas procesu:

„Diplomu jau izdos. Bet vai būs garantija, ka šīs diploms ir izdots uz valsts akreditētas studiju programmas pamata, mums nav nekāda pamata apgalvot.”

Izglītības ministrija, kas šodien sabiedrību iepazīstināja ar piesaistīto Vācijas aģentūru, atzīst, ka termiņa pagarināšana likumā ir nepieciešama, bet sola, ka viss tiks izdarīts.

„Protams, ka Akreditācijas komisijai ir jāstrādā ļoti intensīvi.” - tā ir Izglītības ministrijas valsts sekretāra vietniece Lauma Sīka. „Protams, ka Akreditācijas komisijai jau ir nosprausts laika grafiks ar uzdevumu, cik bieži tai ir jātiekas. Tās pirmie darbi jau ir horizontālo lēmumu pieņemšana attiecībā uz akreditācijas procesa pietiekama ātruma nodrošināšanu.”

Kamēr augstskolu studiju virzieni tiks vērtēti pēc jauniem kritērijiem, spēkā paliks vecā programmu akreditācija, uz kuras pamata tad arī varēs izdot valsts atzītus diplomus, sola ministrija. Tādēļ problēmām ar Latvijas augstskolu diplomiem arī ārzemju universitātēs nevajadzētu rasties.

Tomēr vēl nav skaidrs, vai jaunizveidotajai komisijai izdosies veikt studiju virzienu akreditāciju arī jaunajos termiņos, jo līgums ar vāciešiem, kuri palīdzēs šo procesu organizēt, vēl nav noslēgts. Nav zināmi eksperti, kuri varētu veikt akreditācijas procesu. Neskaidrs ir arī, cik jaunā akreditācija augstskolām maksās. Tiek minēts, ka tas varētu maksāt no 3000-5000 eiro. Tomēr gan ministrijas ierēdņi, gan vācu speciālisti uzsver, ka ieguvums būs tā vērts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti