Kāda sieviete stāsta, ka ikdienā dzelzceļa sliedes nešķērso, bet dažreiz gadoties iet pāri. Vienmēr paskatoties uz abām pusēm, vai nenāk vilciens.
Savukārt Gints stāsta, ka dzelzceļa sliedes šķērso katru dienu divas reizes. "Man labs draugs strādā Latvijas Dzelzceļā, līdz ar to es esmu uzmanīgs pret šo pasākumu. Ikreiz tuvojoties paskatos gan pa kreisi, gan pa labi. Ir draugs daudz stāstījis privātās attiecībās to, kas jau medijos parādījies, kur tie negadījumi, kur cilvēki gājuši bojā. Un es pieņemu, ka tomēr vilciens nav vieglais automobilis vai velosipēds, ko var vienkārši apstādināt. Tas ir tomēr pietiekami smags un bīstams agregāts."
Lai gan uzrunātie cilvēki stāsta par savu vērību, mašīnists Raivis pieredzē saskaras ar citu ainu. "Principā to katru dienu var novērot, ka cilvēki ir nevērīgi, nepārliecinās ne par ko."
Cilvēki arī iegrimst telefonos un zaudē uzmanību. "Mums ir pat divi kuriozi gadījumi bijuši, kad cilvēks pabrauc Rīgai garām. Vilciens apstājas Rīgā. Sešas minūtes mēs stāvam. Cilvēks ir tā iegrimis, ka viņš pat nejūt, ka mēs esam Rīgā. Braucot tālāk, viņš atceras, ka viņam jākāpj ārā. Otrs tāds kuriozs gadījums bija, kad pie perona mēs piebraucām, cilvēks stāv, acis telefonā, austiņas uzliktas un visu laiku tur čato vai ko dara. Pēc tam, kad visi ir sakāpuši, padodam skaņas signālu, sāksim braukt, viņš atjēdzas tikai. Viņš laikam nav manījis, ka vilciens ir pienācis," stāsta mašīnists.
Problēma ir arī pieņēmumā, ka vilciens apstāsies katrā pieturā. Mašīnists saskāries ar gadījumiem, kad ģimenes ar bērniem dodas pāri dzelzceļa sliedēm nepārliecinoties, ka vilciens pilnībā apstājies.
"Tagad eksprešu ir vairāk. Tas ir viens. Un ne vienmēr var jau sanākt tā (..). Tas vilciens tomēr ir tehnika, un tie var arī neapstāties tīri tehniski kaut kādu iemeslu dēļ tieši pie pirmā vagona pieturas. Visdrošākais būtu nogaidīt, kamēr vilciens pilnībā ir apstājies vai arī pagaidīt un pārliecināties, lai viņu palaistu, jo tomēr ir tā, ka skrien pāri," saka mašīnists.
Ekspresreisi ir pieprasīti, un "Pasažieru vilciens" turpinās tos ieviest uz jauniem galapunktiem, stāsta uzņēmuma pārstāvis Egons Ālers. Piemēram, jūnijā kursēt sāka jauns reiss no Cēsīm uz Rīgu. Tas apstājas vien divās pieturās – Zemitānos un Siguldā.
"Tāpēc cilvēkiem, kas pārvietojas dzelzceļa tuvumā, šķērso dzelzceļa sliedes, būtu vērts mainīt savus ieradumus un apzināties, ka ne visi vilcieni pietur stacijās," saka Ālers.
Arī vietās ar ļoti retu vilcienu satiksmi jāpievērš uzmanība, vai netuvojas vilciens. "Piemēram, ar jauno sarakstu vilciens uz Madonu tagad kursēs katru nedēļu divas reizes," piebilst "Pasažieru vilciena" pārstāvis.
Ekspreši nereti brauc ar ātrumu 120 km/h un var pietuvoties gājējam nemanot. Arī mašīnists Raivis brauc ar ātrajiem vilcieniem un pilsētās kļūst krietni piesardzīgāks. Kādas ir mašīnista iespējas laikus apturēt vilcienu?
"Sabremzēt pilnībā, pielietot ekstrēmo bremzēšanu un tikai gaidīt, kad viņš apstājas. Tur tādas manipulācijas vairāk nekādas nepastāv. Tikai pēkšņā bremzēšana, un tas ir viss, un gaidīt, kamēr viņš apstājas," atzīst mašīnists.
Arī "Pasažieru vilciena" pārstāvis Ālers aicina sliežu ceļu tuvumā vienmēr būt piesardzīgiem. Stacijas tuvumā nevajag paļauties, ka vilciens vienmēr apstāsies un līdz ar to tā priekšā var uzspēt pārskriet pāri vai pārbraukt ar velosipēdu. Labāk nogaidīt un tikai tad šķērsot sliedes.
