"Mēs, protams, sekojam līdzi un redzam katru mēnesi, kā mainās pasažieru skaits. Visdramatiskākais pasažieru kritums bija pavasarī – aprīlī, kad pasažieru skaits samazinājās pat par 66%. Pēc tam gan maijs, gan jūnijs bija arī ar diezgan lielu pasažieru skaita kritumu, bet tad mēs pamazām rāpāmies ārā no bedres. Jūlijā, augustā un septembrī jau rezultāti kļuva labāki, septembrī sasniedzot pat 80% no pagājušā gada pasažieru skaita. Oktobrī tā situācija atkal iet uz leju, un mums šobrīd oktobrī ir 61 tūkstotis braucēju darbadienās. Un mēs prognozējam, ka ar ārkārtas situācijas stāšanos spēkā pasažieru skaits turpinās kristies," sacīja Godiņš.
Pasažieru skaita samazināšanās nes zaudējumus pasažieru pārvadātāju uzņēmumiem un,
pēc Autotransporta direkcijas aplēsēm, šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu pasažieru pārvadātājiem apgrozījums ir krities par 25%–30%.
Direkcija neatkarīgi no Covid-19 situācijas valstī veic korekcijas autobusu un vilcienu satiksmes maršrutos. Pēdējā laikā sociālajos tīklos tiek aktīvi apspriests jautājums par autobusa Kārsava–Rīga likteni. Godiņš uzsvēra, ka pagaidām šī maršruta atcelšana nav plānota. Taču pasažieriem, it īpaši Kārsavas novada iedzīvotājiem, vienīgā tiešā autobusa reisa Rīga–Kārsava atcelšana nav pieņemama.
"Veicot iedzīvotāju ekspresaptauju gan sociālajos tīklos, gan satiekot iedzīvotājus uz ielas, tika viennozīmīgi secināts, ka šāds solis tiek negatīvi vērtēts gan no kārsaviešu, gan no novada iedzīvotāju puses, jo šis reiss vienmēr ir noslogots, īpaši ceturtdienās un piektdienās, kad mājup brauc gan studenti, gan arī cilvēkiem ir darīšanas Rīgā. Tā kā nav vairāk vilciena Kārsava–Daugavpils, autobuss bija vienīgais iespējamais variants cilvēkiem, kuri nevar ar privāto transportu aizbraukt uz Rīgu, tikt mājup uz Kārsavas novadu," skaidroja Kārsavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka.
Citāda situācija ir Krāslavas novadā, kur iedzīvotāji jau no 13. decembra uz galvaspilsētu un atpakaļ varēs braukt ar ātro vilcienu, jo pieņēmts lēmums pagarināt vilciena Rīga–Daugavpils maršrutu līdz Krāslavai.
"Vienojoties, ka mēs varam pagarināt vilciena līniju Rīga–Daugavpils–Krāslava, panākam to, ka varam piedāvāt cilvēkiem iespēju nokļūt no Rīgas līdz Krāslavai ar visu pārsēšanos, ar vienoto biļeti, vairāk nekā par 50 minūtēm ātrāk, kā viņi to varēja izdarīt ar autobusu, un par pusotru eiro lētāk. Būs situācija tāda, ka būs vilciens Rīga–Daugavpils, tālāk no Daugavpils uz Krāslavu, kur pretī būs autobuss, un ar vienoto biļeti cilvēks nokļūst Krāslavas autoostā," skaidroja Godiņš.
Lai nepieaugtu sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamais finansējums, līdz ar vilciena maršruta pagarināšanu, tiks slēgti četri reisi autobusa maršrutā Daugavpils–Krāslava.
Taču, lai iedzīvotāji no Krāslavas līdz Rīgai un otrādi varētu nokļūt arī citā laikā, plānots, ka pārējiem vilcieniem maršrutā Rīga–Daugavpils tiks pieskaņoti autobusu reisi.
Latgales plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja Iveta Dubrovska atklāja, ka gan plānošanas reģions, gan vietējās pašvaldības, ņemot vērā iedzīvotāju ieteikumus, Sabiedriskā transporta padomei bija izteikuši savus piedāvājumus.
"Protams, mēs skatāmies no pasažieru viedokļa, no iedzīvotāju viedokļa un no viņu vajadzībām. Mēs kopā ar Krāslavas novada domi izvērtējām situāciju, un mēs lūdzām Sabiedriskā transporta padomi vismaz piektdien un svētdien atstāt vēlākus autobusa reisus, kas savieno Rīgu ar Krāslavu. Bet diemžēl lēmums bija savādāks, ka šie autobusu reisi un maršruti ir jāslēdz un jāpieskaņo vilcienu un autobusu reisi, kas savieno Krāslavu ar Daugavpili," teica Dubrovska.
Latvijā pārvadājumi pa dzelzceļu tiek ieviesti kā galvenais pasažieru pārvadāšanas veids maršrutos ar lielu pasažieru plūsmu, bet autobusi tajās vietās, kur pieejams dzelzceļš, pilda pasažieru pievešanas funkciju līdz dzelzceļa stacijām, lai novērstu sabiedriskā transporta līniju dublēšanos un nodrošinātu ātrāku pasažieru nokļūšanu galapunktā.
