Viļānos pie skolas uzstāda 1991. gada barikāžu piemiņas zīmi

Barikāžu atceres 31. gadadienā viens no nozīmīgākajiem piemiņas pasākumiem Latgalē ceturtdien, 20. janvārī, notika Viļānos. Tā laikā uzstādīta un iesvētīta piemiņas zīme, kas veltīta tieši 1991. gada barikādēm un to dalībniekiem, tāpat arī nodots jaunsargu zvērests un izstāstīti pieredzes stāsti. Viļānieši pirms vairāk nekā 30 gadiem vairāku dienu garumā atradās pie radio un televīzijas torņa Zaķusalā.

Tas bija satraucošs, bet ļoti skaists laiks, kad bijām stāvs pie stāva, plecs pie pleca. Ar šādiem vārdiem jaunsargiem dodoties iedegt simbolisku ugunskuru, šodien Viļānos atklāts 1991. gada barikādēm veltīts atceres pasākums. Godinot vecāko paaudžu paveikto, Viļānu vidusskolas skolēni nodeva jaunsargu zvērestu.

Turpat blakus iesvētīta barikāžu piemiņas zīme. Latvijā tādu nav daudz, taču Viļānos tam pievērsta lielāka vērība.

"Šodien šeit ir devītā piemiņas zīme Viļānos, kas šodien uzstādīta, kas atspoguļo pagājušā gadsimta visus tādus ievērojamākos notikumus," sacīja barikāžu dalībnieks, Zemessardzes veterāns no Viļāniem Juris Tučs.

Barikāžu piemiņas zīmē iekļauti simboli par gaišo domu spēku, Latvijas karogu, kā arī radio un televīzijas torni Zaķusalā. Tieši turp pirms 31 gada devās Viļānu iedzīvotāji.

"Lai rīdzinieki pārāk nesadomājas, ka barikādes ir Rīgas pasākums. Tas ir fiziski Rīgā; Rīgā bija šie centri, politiskie, sakaru, vadības, informācijas centri. Televīzija jāaizsargā, bet to darīja Latvija, to darījāt jūs," pasākumā sacīja bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube.

"Bijām Zaķusalā, televīzijas centru aizsargājām. Mēs bijām piecas dienas, un tā pēdējā diena bija 20. datums. Mēs braucām uz mājām vakarā, kad ieradāmies mājās, dzirdam, ka Rīgā notika tie traģiskie notikumi, kur gāja bojā arī cilvēki," stāstīja barikāžu dalībnieks, Viļānu vidusskolas direktors Pēteris Tretjuks.

Barikādēm veltītā piemiņas zīme uzstādīta Viļānu vidusskolas pagalmā, un arī tam ir sava nozīme vēstures lappusēs.

Viļānu vidusskolā barikāžu laikā bija sava veida štābs, kas koordinēja braucienus uz galvaspilsētu. Barikāžu dalībnieki atceras, ka tolaik pilnīgi sveši cilvēki kļuva par vislabākajiem draugiem.

"Redzēju, kā cilvēki cienāja, vecas tantiņas ar pīrādziņiem tur bija, varēja cimdus un zeķes dabūt. Noskaņojums bija, nu, varētu teikt, tāds diezgan pacilāts, tajā pašā laikā nevarēja teikt, ka nebija satraukuma, jo bruņu mašīnas staigāja un vienu brīdi mums saka: "Iet bruņas, stāties rindā!". Šodien Latvija neliela valsts, sava, latviska, par to es esmu lepns," atzina Tučs.

"Tās ir neizdzēšamas atmiņas, jo tā vienotības sajūta, tā kopības sajūta, ka mēs esam šeit ieradušies ar vienu vienotu domu, mēs gribam savu neatkarīgu valsti. Mums nav ko likt pretī kā tikai savu kailo dzīvību, un to mēs pateicām visām pasaulei. Saka, ka tā esot Dieva dāvana, ka šī valsts tika nodibināta," piebilda Tretjuks.

Godinot iedzīvotājus par drosmi un dalību barikādēs, Zemessardze, kā arī vietējā pašvaldība pasniedza atzinības rakstus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt