Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Skolēnu un jauniešu nodarbinātība vasarā

Reģionos neizpratne par jauno datu regulu

Viļakas ģimenes ārste: Datu regula pagarina darbadienu

Ir pagājis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta Vispārīgā datu aizsardzības regula. Valstī kopumā pieņemti darbā vairāk nekā 500 datu aizsardzības speciālistu. Viļakas ģimenes ārste Aļina Stubailova atzīst, ka jaunās prasības pagarina darba dienu.

Stubailova aizkavējas darba vietā pusotru stundu pēc oficiālās darba dienas beigām. Pēc Vispārīgās datu aizsardzības regulas noteikumiem ārpus aizslēgtiem skapjiem nedrīkst atrasties ne izraksti, ne pacienta veselības vēstures grāmatiņas, ja pats pacients nav telpā, tādēļ paiet patiesi ilgs laiks, lai ārste sagatavotos nākamajai darba dienai.

“Man liekas, vajag kaut kādu plus vienu stundu darba laika katru dienu, lai tīri to apkalpošanu noorganizētu, kā vajag,” atzina ārste.

“Mēs ieviešam kaut kādas drausmīgi sarežģītas sistēmas, gribam iet pa priekšu visai Eiropai ar nez kādiem sarežģītiem un advancētiem jauninājumiem, bet, manuprāt, pēc būtības neiedziļināmies, ka būtu jāsāk ar kādu mazumiņu un jāpaprasa reāli cilvēkiem, kas strādā ar to, kā viņiem būtu vieglāk kaut ko no tā ieviest,” sprieda ārste.

Ārste raizējas par to, ka viņai un arī citiem medicīnas darbiniekiem varētu uzlikt lielus naudas sodus gadījumā, ja pēkšņi ieradīsies pārbaude, jo soda apmēri ir no diviem līdz četriem procentiem no uzņēmuma vai iestādes gada ienākumiem.

Viļakas novada personas datu aizsardzības speciāliste Ligija Logina atzina, ka “tās summas ir nenormālas, un es nezinu, vai mūsu Latvijas ekonomiskajā situācijā kāds uzņēmējs ar šāda veida [soda] uzlikšanu var vispār pacelties”.

“Datu valsts inspekcija ir informējusi, ka tad, kad viņi brauks pārbaudēs, viņi nebrauks uzreiz tā kā represīvā iestāde, bet viņi vispirms konsultēs, jo tā ir jauna joma, palīdzēs sakārtot, ieteiks, un līdz soda naudai ir arī mazāki sodi, ko var piemērot,” piebilda Logina.

Ligija Logina ir viena no jaunās profesijas pārstāvēm, kura konsultē un atbild par to, lai viņas pašvaldībā jebkurš darbinieks zinātu, kā strādāt pēc jaunās regulas.

“Tiešām ir ažiotāža liela sacelta, cilvēki nesaprot, kas tagad būs, gaidīja to 25. maiju [kad regula stājās spēkā] kā pasaules galu. Faktiski šī joma nav nekāda jaunā, un fizisko datu aizsardzības likums ir spēkā no 2000.gada, un visas iestādes tāpat to ievēro un strādā atbilstoši likumdošanai,” norādīja Logina.

Datu aizsardzības regula ļauj strādāt ar personas datiem, ja tam ir likumīgs pamatojums, tāpēc speciāliste iedrošina visus, kuriem ir neskaidrība par jauno datu regulu, izpētīt internetā izmaiņas, kā arī konsultēties ar savas pašvaldības personas datu aizsardzības speciālistu.   

KONTEKSTS:

Eiropas Savienības Vispārīgā datu aizsardzības regula pieņemta 2017.gadā, bet piemērot to sāka no 2018.gada 25.maija. Ar tās piemērošanu saistītas nianses noteiktas 21.jūnijā Saeimā pieņemtajā likumā, kurā norādīts, ka likums neattiecas uz datu apstrādi personiskām vajadzībām. Tieslietu ministrija (TM) apkopojusi biežāk izplatītos mītus par regulu. Viens no tiem ir par to, ka nedrīkst publicēt informāciju par sevi vai citām personām sociālajos tīklos, tajā skaitā atzīmēt savus draugus.

Regula uzliek par pienākumu datu vācējiem un apstrādātājiem būt godprātīgiem pret tiem, kuru dati tiek vākti, - izstāstīt un informēt par nosacījumiem. Tā paredz, ka personas dati nav uzņēmuma īpašums, ar kuriem tas var rīkoties, kā vēlas. Tāpat regula tiek uztverta kā motivācija sakārtot savu darbu, lai personas dati tiktu pienācīgi aizsargāti. Uzņēmumiem tīri praktiski tas paredz dažādu līgumu un dokumentu maiņu, kā arī personu datu drošības uzlabošanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti