Viļakā iespējamu Valsts ģimnāzijas statusa zaudēšanu uztver kā atgādinājumu, nevis draudu. Jau vairākus gadus skolā mācās mazāk skolēnu, nekā noteikts kritērijos, taču līdz šim centralizēto eksāmenu rezultāti bija vismaz par 10% un reizēm gandrīz 20% augstāki nekā vidēji valstī. Pērn gan tie strauji pazeminājušies līdz 6,8%.
“Mums nav atlases. Skolēni, stājoties vidusskolā, gan aizpilda testu, mēs viņus testējam, bet mēs nevaram uzstādīt augstus rādītājus. Pie mums nāk visi, kuri vēlas,” saka Viļakas Valsts ģimnāzijas direktore Sarmīte Šaicāne.
Viļakas un Krāslavas ģimnāzija atrodas 6,7 kilometru attālumā no Krievijas un Baltkrievijas robežas. Liela daļa bērnu aiziet mācīties specializētās vidusskolās, zina stāstīt Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs.
Patlaban Viļakas Valsts ģimnāzijā mācās 103 skolēni, bet kritērijos noteikts, ka tiem jābūt vismaz 120. Pērnā gada rudenī Viļakas pašvaldības un ģimnāzijas vadība vērsās Izglītības un zinātnes ministrijā ar priekšlikumu pārskatīt un mainīt kritērijus tieši skolām valsts austrumu pierobežā.
“Diemžēl mūsu priekšlikums nav ņemts vērā. Tad mēs kopā ar Krāslavas Valsts ģimnāziju par to cīnījāmies.
Mēs, pat apvienojot divas vidējās izglītības iestādes, novadā nevarētu nodrošināt 120 skolēnu skaitu 10. – 12. klasēs,” atzīst direktore Šaicāne.
Saglabāt Valsts ģimnāzijas statusu skolām pierobežā – tas ir valstiski un stratēģiski nozīmīgi, uzskata ģimnāzijas mācībspēki. Tas stiprinātu apdzīvotību un drošību, jo arī attālāk no valsts centra un republikas pilsētām būtu nodrošināta kvalitatīvas izglītības pieejamība.
“Tā kā mēs esam Valsts ģimnāzija, tā ir liela motivācija kaut ko darīt, jo mēs sadarbojamies ar citām ģimnāzijām, notiek dažādi konkursi, pasākumi, piemēram, zinātniski pētnieciskie darbi. Mēs iegūstam ļoti augstas vietas arī valsts līmenī. Tā kā mēs atrodamies ļoti tuvu pierobežai, tālu no centra, es domāju, ka tā ir ļoti laba iespēja,” saka Viļakas Valsts ģimnāzijas skolniece Agnese Kokoreviča.
Pašlaik Viļakas Valsts ģimnāzijas skolēni mācās pamatskolas telpās, jo vēsturiskajā ēkā, kas ir arī valsts nozīmes kultūras piemineklis, rit remontdarbi. Tas ir Eiropas Savienības reģionālā un attīstības fonda finansēts projekts par mācību klašu un telpu modernizāciju.
Ģimnāzijas statusa zaudēšana atņems ne vien 10% piemaksu pie algas pedagogiem, bet radīšot finansiālus zaudējumus arī pašvaldībai.
Izglītības un zinātnes ministrija ģimnāzijas aicina līdz septembrim iesniegt skaidrojumu par turpmāko rīcību un skolu tīkla attīstību. Kamēr Viļakas, Krāslavas, Gulbenes un Jūrmalas Valsts ģimnāziju liktenis vēl nav zināms, pirms dažām dienām valdība apstiprināja, ka no nākamā mācību gada Valsts ģimnāzijas statuss būs piešķirts Mārupes vidusskolai.
