Panorāma

Bezpilotu lidaparāti apdraud aviācijas drošību

Panorāma

NATO prioritāte ir Krievija un “Islāma valsts”

Diskusija: kā vēlēt prezidentu?

Vīķe–Freiberga: Jādomā par nākamā prezidenta uzskatiem, nevis ievēlēšanas kārtību

Laikā, kad jāievēl nākamais Latvijas prezidents, ir jādomā nevis par tā ievēlēšanas kārtību, diskutējot par tautas vēlēta prezidenta nepieciešamību, bet gan nākamā prezidenta uzskatiem un skatījumu dažādās sfērās. To intervijā Latvijas Radio raidījumam „Pēcpusdiena” sacīja bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga.

Bijusī prezidente norādīja, ka Latvijai vajadzētu sekot citu valstu piemēram, kur „nesāk katrus četrus gadus riteni no jauna izveidot”. Tā vietā Latvijā vajadzētu diskutēt par jaunā prezidenta politiskajiem uzskatiem, partijām, kas viņu atbalsta un to mērķiem, skatījumu uz ekonomiku. „Pie mums viņš [politiskais process, kādā izvēlas prezidentu] ir visai apolitizēts, kas ir visai nenormāli,” sacīja Vīķe–Freiberga.

Politoloģe Daina Bāra, komentējot ideju par tautas vēlētu prezidentu, pauda, ka tā ir populistiska un drīzāk ir jādomā par parlamenta varas stiprināšanu, sekmējot Latviju kā parlamentāru republiku.  „Mums vairāk vai mazāk tiek solīts, ka atnāks kāds un izvedīs saulītē tikai tāpēc, ka tas ir tautas vēlēts, taču nav piešķirtas prezidenta pilnvaras,” teica Bāra. Runas par tautas vēlētu prezidentu viņa nosauca par koķetēšanu un bezatbildību.

Bāra norāda uz kāda Igaunijas eksperta teikto, ka starpkaru periodā Baltijas valstis neatkarību zaudēja daļēji tieši tāpēc, ka bija autoritāri vadītāji un valsts pārvaldē valdīja disbalanss. Lietuvā prezidentam pilnvaru pat ir mazāk, nekā Latvijā, lai arī tautas vēlēts.

Arī ceturtdien augstskolā „Turība” argumentus par un pret prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņu izteica gan pašmāju eksperti, gan Lietuvas un Igaunijas konstitucionālo tiesību speciālisti.

Arī kaimiņvalsts Igaunijas konstitūcijas eksperts skaidro, ka tīri reprezentīvo prezidenta institūcijas funkciju dēļ, piešķirt valsts pirmajai personai tautas mandātu, būtu bezjēdzīgi.

„Diskusija ir. Priekšlikums par tautas vēlētu prezidentu parlamentā iesniegts deviņas reizes. Parasti to dara opozīcija un jūs noteikti saprotat, kāpēc – lai krātu balsis, vairotu savu popularitāti. Bet šie mēģinājumi ir bijuši neveiksmīgi, jo Igaunijas konstitūcijā ir ļoti skaidri ierakstīts – Igaunijā ir parlamentāra demokrātija,” saka Igaunijas parlamenta Konstitucionālās komisijas priekšsēdētājs Raits Maruste.

Igaunijas vēlēšanu kārtība no Latvijas atšķiras vien ar to, ka trešajā vēlēšanu kārtā tiek iesaistīti arī pašvaldību pārstāvji. Lietuva ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur prezidentu ievēl tauta. „Cilvēki grib izvēlēties paši. Piemēram, svētdien pirmo reizi tiešās vēlēšanās izraudzījāmies pašvaldību mērus. Arī šīs likuma izmaiņas veicām, lai apmierinātu cilvēku vēlmes. (..) Protams, ir risks, ka prezidenta kandidāti populistiski solīs to, ko nemaz nevar izdarīt, jo viņiem gluži vienkārši nav tādu pilnvaru. Tāpat ir arī pārmērīga reklāmas finansējuma risks, bet tas mums tagad likumā ir ļoti skaidri pateikts – cik drīkst iztērēt un kurš drīkst ziedot, piemēram, mums ne prezidenta, ne deputātu, ne mēra kandidātiem nedrīkst ziedot juridiskas personas,” saka Lietuvas Seima Likumdošanas komitejas priekšsēdētājs Juļus Sabatausks.

Lietuvas pašreizējā prezidente Darja Gribauskaite pērn pārvēlēta uz otru termiņu, tomēr kaimiņvalsts piemērs rāda – ne vienmēr tautas izvēle ir veiksmīga. Lietuviešu 2003. gadā ievēlētais Rolands Paksu prezidenta amatu finanšu skandāla dēļ atstāja jau pēc gada. „Arī man ir personīgi teikuši daži konstitucionālo tiesību eksperti no Lietuvas, viņi pat ir brīdinājuši, neatkārtojiet, lūdzu, to kļūdu Latvijā, nedodiet savam prezidentam ļoti lielas pilnvaras un nemainīt konstitūciju, ka viņu var vēlēt tauta,” pauda jurists un politologs Tālavs Jundzis.

Zīmīgi, ka Latvijas un Igaunijas eksperti diskusijā aizstāvēja atklātā parlamenta balsojumā vēlētu prezidentu ar paplašinātām pilnvarām, Lietuvas pārstāvis uz to izteica bažas par valsts iekārtas virzību uz prezidentālas republikas pusi. Līdzīgu viedokli pauda arī atjaunotās Latvijas pirmais prezidents Guntis Ulmanis, norādot – arī pašreizējās prezidenta pilnvaras ļauj strādāt ļoti labi, ja vien valsts galva pats to vēlas.

Vēstīts, ka Latvijā jau ilgstoši notiek diskusijas par to, vai valstī ir nepieciešams tautas vēlēts prezidents.

Jau ziņots, ka grozījumu projektu par iesnieguši vairāki partijas "No sirds Latvijai" (NSL) deputāti, kā arī pa vienam pārstāvim no „Saskaņas”, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), Nacionālās apvienības (NA) un Latvijas Reģionu apvienības (LRA).

Šo projektu kā nepilnīgu iepriekš kritizēja gan Valsts prezidents Andris Bērziņš, gan premjere Laimdota Straujuma („Vienotība”). Neesot skaidrs, vai iecere paredz lielākas pilnvaras prezidentam. Iepriekš Saeimas opozīcija vairākkārt rosinājusi grozījumus par tautas vēlētu prezidentu, bet iecere tikusi noraidīta.

Savukārt 2011.gadā konsultācijās par valdības koalīciju toreizējā Zatlera Reformu partija un "Vienotība" nāca klajā ar priekšlikumu līdz 2012.gada vidum izstrādāt likumprojektu par tautas vēlētu prezidentu un līdz 2013.gada martam sarīkot referendumu par šo jautājumu, liecina aģentūras LETA arhīvs. Tas gan netika īstenots.

Pašlaik Satversme paredz, ka Valsts prezidentu ievēl uz četriem gadiem, Saeimā aizklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 deputāta balsi.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt