„Viņš realizē ļoti mērķtiecīgi un sistemātiski savu iecerēto sapni ieiet vēsturē kā ģenētisks krustojums starp Pēteri Pirmo un Staļinu - kā tāds, kas atjaunoja Krievijas zaudēto spozmi, pasaules varenību un bijāšanu citu valstu priekšā. Viņš sevi redz kā Pēteri Otro, kā iekarotāju,” vērtēja eksprezidente, atbildot uz jautājumu, ar ko salīdzinātu Putinu.
Balstoties uz savu pieredzi kā prezidentei, Vīķe-Freiberga apliecināja, ka Putins spēj savas sejas maskas mainīt dažu sekunžu laikā – var smaidīt kā saulīte un var uzvilkt padomju laiku masku kā bargais pratinātājs.
Viņa atzina, ka nav Putina „laipnības pelnījušo sarakstā”, un to izpelnījusies jau pirmās tikšanās laikā.
„Piemēram, es viņam atbildēju toreiz, kad mēs pirmo reizi tikāmies [..], viņš sūdzējās, ka nepilsoņiem, lai saņemtu anketu, ko izpildīt, lai pieteiktos pilsonībai, par dārgu maksā. Ja es nemaldos, tā cena varētu būt vienas vodkas pudeles apmērā, un, man šķiet, ka viena vodkas pudele varētu būt pilsonības vērta,” atstāstīja Vīķe-Freiberga.
Runājot par Krievijas agresiju Ukrainā, eksprezidente uzsvēra, ka „ir noticis uzbrukums pastāvošai stabilitātei un līdzsvaram. Krievija ir spērusi agresīvus soļus.. To jau varētu saukt par laupīšanu valstiskā līmenī.”
Vienlaikus viņa nedomā, ka ukraiņiem bija sevi jāizstāv, jo tad Krievijai būtu attaisnojums okupēt visu valsti. „Ukraiņi izrādīja lielu pašdisciplīnu un apbrīnojamu savaldību, pieņemot šo agresīvo rīcību no Krievijas puses. Viņiem nebija citas izvēles, un tā bija gudrākā izvēle,” pauda eksprezidente.
