„Vispirms tā ir nepamatota agresija pret neatkarīgu, suverēnu valsti, kurai tajā brīdī, kad sabruka Padomju Savienība, gan Krievijas Federācija, gan Lielbritānija un Amerikas Savienotās Valstis apsolīja aizsargāt tās teritoriālo integritāti. Tāpēc Ukraina toreiz visus savus kodolieročus nodeva Krievijai un no tiem atsacījās,” stāsta eksprezidente.
Vaira Vīķe-Freiberga intervijā norāda, ka Krievija acīm redzami izmanto gan Gruzijas, Abhāzijas un Dienvidosetijas konfliktu scenāriju, gan Staļina 1940.gada taktiku.
Ja es teicu, ka baidos, ka notiks tas scenārijs Krimā, tad šodien man jāsaka, ka tāpat es baidos vēl vairāk par to, kas nākamajās dienās var notikt Harkovā un Donbasa reģionā,” uzsver Vīķe-Freiberga, skaidrojot, ka Ukrainas aizstāvēšanās pret Krievijas militāro intervenci var izraisīt Gruzijas scenārija atkārtošanos, proti, tikko Ukraina sāks aizstāvēties, Krievija ieņems vēl lielāku teritoriju.
Tāpat eksprezidente pauda bažas par Rietumu spēku spējām ietekmēt situāciju.
„Es ļoti baidos, ja vēl tagad daudzi no Rietumu spēkiem tikai gudro, ko un kā varētu darīt un sacīt, redzot, cik impotentas, pilnīgi nevarīgas un nekam nederīgas ir Apvienotās Nācijas šādā situācijā, kas attiecas uz Krieviju, jo tai ir savs veto drošības padomē, tad vispār rodas situācija, kur Krievija var darīt vienalga ko, vienalga kur, un visi noplātīs rokas. Kamēr līdz viņu namdurvīm tas nenonāks, viņi teiks: „Ziniet, nu ļoti žēl! Mēs tik noskatāmies.”,” emocionāli skaidro Vīķe-Freiberga, veltot skarbus vārdus starptautiskajām organizācijām.
Man ir tiešām pretīgi skatīties šo gļēvo reakciju no visas pārējās pasaules,” uzsver bijusī prezidente.
Pēc eksprezidentes domām, Baltijas valstīm būtu pēdējais laiks saprast, ka piederība NATO nav tikai karoga uzvilkšana Briselē un savā valstī.
Mums ir jāiegulda savā drošībā un jāpieprasa no saviem partneriem, kā to esam darījuši pēdējos gados, lai tiek izstrādāts teritoriālās aizsardzības plāns visām trim Baltijas valstīm,” saka Vīķe-Freiberga.
Kā iepriekš vēstīts, kopš Krievijas parlamentā dotās atļaujas izvietot Ukrainā Krievijas karaspēku, Ukrainas armija atrodas paaugstinātā kaujas gatavībā. Prezidenta pienākumu izpildītājs Oleksandrs Turčinovs licis pastiprināti apsargāt lidostas, atomelektrostacijas un citus militāra uzbrukuma gadījumā stratēģiski svarīgus mērķus. Ukrainas Nacionālā drošības padome izsludinājusi valstī vispārēju mobilizāciju.
Sestdienas vakarā Ukrainas Ārlietu ministrija vērsusies pie NATO ar lūgumu izmantot visas iespējas, lai palīdzētu Ukrainai aizsargāt tās teritoriālo suverenitāti. Tikmēr Krievijas prezidents vēl nav pieņēmis lēmumu par bruņotu intervenci kaimiņvalstī.
