Vīķe-Freiberga: NATO lēmums pieliek punktu «tukšai prātuļošanai», vai alianse būtu gatava aktivizēt 5.pantu

NATO samita lēmums par daudznacionālu kaujas grupu izvietošanu Polijā un  Baltijas valstīs pieliek punktu jebkādai tukšai prātuļošanai par to, vai uzbrukuma gadījumā Ziemeļatlantijas līguma 5.pants tiktu aktivēts attiecībā uz visām NATO dalībvalstīm vienādi. Tā sociālajā tīklā “Facebook” norāda bijusī valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Eksprezidente norāda, ka Varšavā notiekošais NATO samits ieies vēsturē ar Latvijas drošībai īpaši iepriecinošām ziņām: Kanāda vadīs NATO bataljona kaujas grupu, kurā būs arī karavīri no Polijas, Dānijas, Francijas un Slovākijas. Līdzīgu lomu Polijā, Lietuvā un Igaunijā uzņemsies ASV, Lielbritānija un Vācija.

Līdz ar to tiekot sperti nopietni soļi, lai nodrošinātu kopējo drošību gar visu Baltijas jūras austrumu krasta NATO telpu un atgādinātu, ka jebkuras NATO valsts drošība ir visas alianses solidāra kopējā atbildība.

Ar šiem lēmumiem tiek sniegts brīdinājums jebkuram potenciālam agresoram, ka uzbrukums jebkurai no mūsu reģiona valstīm nepārprotami tiks uzskatīts kā uzbrukums visai aliansei.

“Tiek pielikts pēdējais punkts arī jebkādai tukšai prātuļošanai par to, vai uzbrukuma gadījumā Ziemeļatlantijas līguma 5.pants tik tiešām tiktu aktivēts attiecībā uz visām alianses dalībvalstīm vienādi, bez jebkādiem izņēmumiem,” norāda Vīķe-Freiberga.

NATO līguma 5.pants paredz, ka uzbrukums kādai no NATO valstīm ir uzbrukums visam NATO blokam. 

Tajā pašā laikā Latvijai šī ziņa ir arī signāls neatslābt pūliņos nopietni gādāt pašiem par savas valsts drošību, tai skaitā nopietni uzlabot mūsu palīdzības uzņemšanas spējas vajadzības gadījumā.

“Šie pēdējie lēmumi attiecībā uz NATO kolektīvās drošības nostiprināšanu nekādā ziņā nav uztverami kā agresīva “zobenu žvadzināšana” no NATO puses,” pauž politiķe. Tieši otrādi – tā esot ieturēta, taču stingra atbilde uz visdažādākā veida provokācijām un deklarācijām no Krievijas puses. Gatavība un demonstrēta spēja sevi aizstāvēt esot tikpat svarīgs instruments kā diplomātija, lai pēc iespējas mazinātu jebkāda veida starptautisko spriedzi.

Ziņots, ka NATO samitā piektdien, 8.jūlijā, panākta vienošanās par spēku pastiprināšanu NATO austrumu daļā - Polijā un  Baltijas valstīs, izvietojot tajās daudznacionālas kaujas grupas. Četrās valstīs tiks izvietoti kaujas grupas: ASV vadīs bataljonu Polijā, Lielbritānija - Igaunijā, Vācija - Lietuvā un Kanāda – Latvijā.

Bažas par Baltijas drošību sākas pēc Krievijas īstenotās Krimas aneksijas - pussala pieder Ukrainai. Pēcāk Krieviju atbalstoši kaujinieki sāka pārņemt plašas teritorijas Ukrainas austrumos līdz sastapās ar Ukrainas armijas pretestību. Patlaban tiek lēsts, ka karā Ukrainas austrumos dzīvības zaudējuši teju 10 000 cilvēku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt