Vardarbības uzliesmojumu un tā radīto humanitāro krīzi Vīķe-Freiberga raksturo kā meža ugunsgrēkus, kas patlaban pārstaigā pasauli. Un Latvijai vismaz simboliski jāsniedz savs atbalsts bēgļiem.
Eksprezidente ir bažīga, ka šī nopietnā humanitārā krīze tiks izmantota Latvijā par kārtējo politisko cirku, un politiķu rīcību ietekmē nebūtu ne rūpes par bēgļiem un viņu likteni, ne viņu integrāciju Latvijā, bet šauras politiskās intereses.
Ja Latvija teiktu, ka mēs neesam spējīgi uzņemt tik niecīgu bēgļu skaitu, tagad Latvija parakstītu sev „nabadzības apliecību”. Vīķe-Freiberga uzskaita vairākas konsekvences, kas būtu šādam solim: Latvija sevi morāli diskreditētu, radītu negatīvu tēlu un bažas par Latvijas drošību, teritoriālo integritāti un suverenitāti.
Viņa arī norāda uz Krievijas pēdējo gadu retoriku, strādājot ar saviem tautiešiem tuvējās ārvalstīs. Un ja šādā situācijā „Latvija tagad ies ielās un teiks, ka nespējam citus savā valstī integrēt, tad tā ir baltā karoga pacelšana”.
Vīķe-Freiberga mudina politiķus paraudzīties uz šo situāciju plašākā kontekstā.
Vēstīts, ka valdība jūlijā vienojās par 250 bēgļu uzņemšanu Latvijā divu gadu laikā. Pret to gan iebilst Nacionālā apvienība, ka iecerējusi Satversmes tiesā apstrīdēt šo lēmumu.
Šie plāni kārtējo reizi ir radījuši nesaskaņas koalīcijā - šoreiz valdību veidojošās partijas atklāti pārmet cita citai vēlmi bēgļu jautājumu izmantot, lai gāztu premjerministres Laimdotas Straujumas ("Vienotība") valdību. Atturēties politiķus no akcijām pret bēgļu uzņemšanu aicināja arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
