Atrunājot, ka nav iedziļinājusies visos ES likumdošanas dokumentos, eksprezidente norādīja uz lielo atšķirību valstu reakcijās par to, kad slēgt robežas vai ierobežot cilvēku kustību. Viņa izcēla Itālijas lielo mirušo skaitu no Covid-19, kā arī Zviedriju - valsti, kas joprojām ļauj cilvēkiem doties uz kafejnīcām. Eksprezidente norādīja uz subsidiaritātes principu, ka katrai valsti ir tiesības ierobežot, kā tā vēlas. Pēc Vīķes-Freibergas domām, vīruss, tāpat kā ierobežojumi par ģenētiski modificētajiem organismiem, nepazīst valstu robežas.
"Ja viena valsts ļoti vaļīgi pieiet, blakus valsts var stāvēt uz galvas, lai vīrusa izplatību ierobežotu. Ja kaimiņi nedara kaut ko līdzīgu, pūles var izrādīties veltīgas," norādīja Vīķe-Freiberga.
Pēc viņas teiktā, ES ir pietiekami darbojusies saistībā ar klimata pārmaiņām, vides piesārņojumu, bet pandēmijas iespējamībai nav bijusi tik augsta prioritāte ES struktūrās, lai izstrādātu krīzes rīcības plānu šāda veida draudu situācijā.
Vīķe-Freiberga stāstīja, ka jau gadiem aģitē dažādām grupām un iestādēm, ka ES ir nepieciešama vairāk koordinēta rīcība tieši drošības un aizsardzības jomā. Pandēmija ir saistīta ar iedzīvotāju drošību. "Tas var būt dzīvības un nāves jautājums," sacīja eksprezidente.
Viņa pauda cerību, ka saglabāsim sapratni, ka esam saistīti savos riskos, neizbēgami saistīti ar savu rīcību, ar kuru varam kaitēt vai palīdzēt.
"Mēs esam daļa no daudzdimensionāla attiecību tīkla, kas iet pāri mūsu dzīvokļa slieksnim, lauka īpašuma robežām, valsts robežai, kontinenta robežām. Visi esam vienoti attiecībā uz planētas veselību, slimību izplatību," uzsvēra Vīķe-Freiberga, norādot, ka ne tikai Latvijā cilvēki ir saistīti viens ar otru, bet esam saistīti ar cilvēkiem visā pasaulē.
KONTEKSTS:
Pasaulē izplatoties jaunajam Covid-19 vīrusam, Pasaules Veselības organizācija atzina, ka saslimstība sasniegusi globālās pandēmijas līmeni. Daudzās pasaules valstīs ieviesti stingri ierobežojumi - atcelti masu pasākumi, slēgtas robežas, skolas un citas iestādes.
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Vīrusa izplatības ierobežošanai 12. martā nolemts Latvijā izsludināt ārkārtējo situāciju, kuru otrdien, 7. aprīlī, nolemts pagarināt vēl par mēnesi – līdz 12. maijam. Ārkārtējās situācijas laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tostarp attiecībā uz pulcēšanos.
