Intervijā Latvijas Radio raidījumam „Krustpunktā” bijusī prezidente atzina, ka neatbalsta tautas vēlētu prezidentu, norādot uz iespējamiem riskiem tautas vēlēta priekšvēlēšanu kampaņas finansēšanai: „Ja kāda kaimiņvalsts, kas ir lielāka par mums, ieliktu naudu tajā kampaņā... Man šķiet, ka pagaidām stratēģiskā un vēsturiskā situācijā vēl nav tas brīdi pienācis.”
Lai gan Latvijā diskusijās par tautas vēlētu prezidentu izskan arī viedoklis par nepieciešamību paplašināt prezidenta pilnvaras, Vīķe-Freiberga uzskata, kas nebūtu nepieciešams. „Tur nav nekādas pretrunas,” saka bijusī prezidente un skaidro, ka politiķi var respektēt arī tautas izvēlētu prezidentu, pat ja formāli pilnvaras ir mazākas.
Savukārt pašreizējā situācijā būtisks būtu Saeimas deputātu atklāts balsojums par Valsts prezidentu: „Tauta būtu pilnīgi skaidri informēta, kā un kurš deputāts ir balsojis, un tad atkristu jebkādas aizdomas par balsu pirkšanu, jo katram deputātam publikas priekšā un, kandidējot nākamajās vēlēšanās, būtu jāizskaidro sava izvēle. Tas, manuprāt, būtu ārkārtīgi labs risinājums.”
Sagaidāms, ka prezidenta vēlēšanu pirmajai kārtai tiks pieteikti četri kandidāti. Vairāku frakciju deputāti plāno virzīt tiesneša Egila Levita kandidatūru. ZZS nolēma virzīt aizsardzības ministru Raimondu Vējoni. Atbalstu Vējonim pauda arī koalīcijas vadošā partija "Vienotība", taču vēlāk tā paziņoja, ka frakcijas deputātiem pirmajā balsošanas kārtā būs brīva izvēle starp Vējonu un Levitu. Par atbalstu Levitam paziņoja arī “No Sirds Latvijai” deputāts Ringolds Balodis.
Opozīcijā esošā “Saskaņa” prezidenta amatam varētu izvirzīt deputātu Sergeju Dolgopolovu.
Savukārt pirmā savu kandidātu oficiāli peteikusi Latvijas Reģionu apvienība, kas prezidenta vēlēšanām virza partijas līderi Saeimas deputātu Mārtiņu Bondaru.
12.Saeima Valsts prezidentu slēgtā balsojumā vēlēs 3.jūnijā.
