Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Anotācijas un paskaidrojumi muzejos: nesaprotami un reizēm nesalasāmi

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Sociālā uzņēmējdarbība: top jauns likums, uzņēmēji vērtē pretrunīgi

Vietvaru politiķi nereti pārvērtē savas valsts valodas prasmes

Vietvaru politiķi nereti pārvērtē savas valsts valodas prasmes

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Pašreizējais - 2013. gadā ievēlētais - pašvaldību sasaukums ir pirmais, kura deputātiem Valsts valodas centrs (VVC) var anulēt mandātu, ja deputāts pienācīgā līmenī nepārzina valsts valodu. Pirms tam vietvaru deputātus pat gadījumos, kad attiecīgais cilvēks valsts valodu neprata vispār, varēja sodīt tikai administratīvi. VVC anulējis mandātu deputātiem, kuri savas valodas prasmes novērtējuši kā "labas" un sarunvalodas līmeņa, taču iestādes pirms ievēlēšanas viņu prasmes pārbaudīt nevarot.

Amatpersonas: valodas prasmes uzraudzīt pirms ievēlēšanas šobrīd nevar

2013. gada pašvaldību vēlēšanās pilsētu un novadu domēs kopumā tika ievēlēti vairāk nekā 1600 deputāti, kuriem likums paģēr pārzināt valsts valodu augstākajā līmenī C1.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, tas nozīmē, ka: „Persona spēj brīvi sarunāties, pietiekami izvērsti izteikt un pamatot savu viedokli par dažādām tēmām, lasa un saprot dažāda satura un sarežģītības tekstus, spēj uzrakstīt dažādus lietišķos rakstus, piemēram, ieteikumus, raksturojumus, oficiālas vēstules, kā arī citus tekstus, bez grūtībām uztver un saprot dabiskā un raitā tempā runātus atšķirīgas struktūras tekstus par dažādām tēmām.”

Dokumentus, kas apliecina, ka cilvēks patiešām pārzina valsts valodu šādā līmenī, izsniedz Valsts izglītības satura centrs (VISC), taču, lai kandidētu vēlēšanās un kļūtu par vietvaras deputātu, šāda apliecība nav nepieciešama. Pietiek ar to, ka kandidāts vēlēšanu komisijai iesniedzamajos dokumentos pats deklarē, kādā līmenī prot valsts valodu. Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars atzīst, ka pārbaudīt to, ciktāl šīs kandidātu iesniegtās ziņas atbilst patiesībai, šobrīd nav iespējams.

„Tajā brīdī, kad notiek deklarēšana, to nevar pārbaudīt. Pirmkārt, tas ir liels daudzums cilvēku. Otrkārt, diez vai vēlēšanu komisijas uz vietām to ir spējīgas izdarīt," teica Cimdars.

Viņam piekrīt Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētāja vietnieks Juris Šulcs no „Vienotības”, kurš uzskata, ka ar pārbaudēm netiktu galā nedz vēlēšanu komisijas, nedz VISC, nedz VVC.

„Parēķiniet, kas ir par deputātu kandidātu daudzumu, lai pirms vēlēšanām to varētu izdarīt,” teica Šulcs.

Deputātiem ar anulētu mandātu neadekvāts prasmju pašnovērtējums

Tā visa rezultātā veidojas visai divdomīgas situācijas. Tā, piemēram, nesen ar tiesas lēmumu Daugavpils domes deputāta mandātu zaudējušais Vladislavs Bojarūns, kura nepietiekamo valodas zināšanu dēļ VVC ierosināja mandāta anulēšanu, vēlēšanu komisijai iesniegtajos dokumentos savas zināšanas novērtējis kā „labas”.

Aizvadītā gada decembrī, kad Augstākās tiesas senāts atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību, valodas neprasmes dēļ mandātu zaudēja Balvu novada domes deputāts Ivans Baranovs. Viņš, jau atkārtoti kandidējot pašvaldību vēlēšanās, bija deklarējis, ka valsts valodu pārzina „sarunvalodas līmenī”. Savukārt no Latvijas Zemnieku savienības ievēlētā Inčukalna deputāte Jekaterina Šaroka, par kuras mandāta anulēšanu vēl jālemj tiesai, deklarējusi, ka latviešu valodu zina „vidēji”.

Kopumā VVC šā sasaukuma laikā pārbaudījis aptuveni 20 deputātus, stāsta centra Valodas kontroles daļas reģionālās nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna:

„Tā ir bijis visu šo laiku, kad mēs esam konstatējuši, ka deputāts nelieto valsts valodu. Ir bijušas sūdzības par šiem deputātiem, un tad mēs dodamies pārbaudīt, vai viņš lieto valsts valodu noteiktajā apmērā, tas ir, augstākā līmeņa pirmajā pakāpē. Tas nozīmē, ka mēs pārbaudām, vai konkrēts darbinieks lieto valsts valodu atbilstoši tam līmenim, kas nepieciešams, lai veiktu profesionālos vai amata pienākumus.

Pārbaudes laikā mēs pārbaudām tikai vienu prasmi, tas ir, spēju atbildēt uz jautājumiem, kas saistīti tieši ar darba pienākumu veikšanu.”

VVC pārbaudes uzsāk, reaģējot uz sūdzībām

Savulaik, vēl iepriekšējo pašvaldību sasaukumu laikā, publiskajā telpā šad tad izskanējušas pašvaldību deputātu žēlabas par to, ka VVC viņus teju vajā. Tagad pārbaudes lielākoties notiek, reaģējot uz sūdzībām.

„Tā tas ir bijis gandrīz visos gadījumos, ka mēs esam saņēmuši kaut kādu informāciju. Visbiežāk tie ir paši vēlētāji, kas sūdzas, ka nav iespējams sazināties ar šo deputātu un, iespējams, viņš nelieto valsts valodu noteiktajā apmērā. Jā, tā ir,” teica Pāvulēna.

Tomēr valodas uzraugi nepiekrīt, ka valodu neprotošo deputātu skaits tādēļ varētu būt lielāks.

„Tātad tīri teorētiski mēs varam pieļaut, ka mums ir nevis 18, bet 38 vai 68 deputāti pašvaldībās, kas nelieto valsts valodu pienācīgā līmenī?” - „Es tam negribētu piekrist. Es domāju, ka nevajadzētu būt tik daudziem tādiem deputātiem. Jāprezumē, ka šie cilvēki, kas vēlas kalpot mūsu valstij un sabiedrībai, prot šo valodu. Nevienā brīdī mums nevajadzētu būt tādai domai, ka kāds cilvēks, kas vēlas būt deputāts, neprastu valodu,” sarunā klāstīja valodas centra speciāliste.

Deputāti atsakās no naudas kursiem, sūkstās par žurnālistu uzmanību

Gadījumos, kad pārbaudot, vai pašvaldību deputāti lieto latviešu valodu pienācīgā līmenī un apjomā, VVC konstatē, ka deputāta zināšanas neatbilst C1 līmenim, attiecīgajam deputātam tiek dots pusgads laika savu valodas prasmju uzlabošanai. Drīzumā atkārtota valodas pārbaude jākārto ilggadējam Zilupes mēram Oļegam Agafonovam. Viņš, protams, nav vienīgais pašvaldību deputāts, kam šā sasaukuma laikā uzdots uzlabot valodas prasmi. Daugavpils domē ir veseli trīs šādi deputāti.

Klātienē gan izdevās aprunāties tikai ar vienu no viņiem. Jurijs Zaicevs, kurš domē ievēlēts no partijas „Daugavpils atdzimšana” žurnālisti sagaida, „apbruņojies” ar 2014. gadā iegūtu dokumentu, kas apliecina viņa valodas prasmi. Jautāts, vai viņam bijušas kādas speciālas nodarbības vai valodu apguvis skolā, viņš sūkstījās par žurnālistu un valodas inspekcijas netaisnīgumu:

„Protams, man skolā bija latviešu valodas stundas, bet…teiksim tā, manā ceļā…mans ceļš līdz apliecības, līdz šīs apliecības, līdz šai apliecībai nav viegls, tāpēc, ka diemžēl, gan valodas inspekcija, gan žurnālisti līdz galam…nav līdz galam taisnīgi strādā, teiksim.”

Savukārt „Saskaņas centru” pārstāvošais domnieks Aleksandrs Samarins piekrīt tikai telefonsarunai, kuras laikā viņš uzsver, ka atteicies no Daugavpils domes piešķirtajiem 2300 eiro valodas prasmes apguvei un nav izgājis īpašus kursus:

„Nu, es nevaru teikt, ka es speciāli kaut ko darīju. Man bija pārbaude un vēl bija speciāla pārbaude no Rīgas, speciāla komisija. Mēs parunājām, bet no viņiem sūdzības nekādas nebija.”

„Es atteicos [no naudas nodarbībām], es neuzskatu, ka deputāti var paņemt nodokļu maksātāju naudu, savas pašvaldības līdzekļus, lai apgūtu savas valsts valodu.”

Trešais Daugavpils domes deputāts – Viktors Pučka no „Alternative” skaidrojumos ielaisties negribēja.

CVK: papildu ierobežojumus nevajag

CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars ir pārliecināts, ka nekādus ar valsts valodas prasmju līmeni saistītus papildu ierobežojumus, kas ļautu jau vēlēšanu sarakstu iesniegšanas laikā atsijāt kandidātus, kas ievēlēšanas gadījumā nespēj pilnvērtīgi strādāt, jo pienācīgi neprot valsts valodu, ieviest nevajadzētu:

„Valodas prasme kā prasība vai neprasme kā ierobežojums ir viens no tiesību jautājumiem, kas attiecas uz vēlēšanām. Vispārējie principi attiecībā uz vēlēšanām paredz, ka visi ir vienlīdzīgi, bet tāpat arī starptautiskā prakse paredz, ka var būt atsevišķi ierobežojumi, ja tie ir sabiedrības interesēs un sabiedrības akceptēti.”

Viņa vērtējumā, pašreizējā situācija, kad galīgais vērtējums par to, vai deputāts spēj vai nespēj pilnvērtīgi pildīt savus pienākumus, ir atstāta tiesu lemšanai, ir visnotaļ optimāla.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētāja vietnieks Juris Šulcs, kurš pats savulaik ilgus gadus vadījis Tukuma domi, ir cieši pārliecināts, ka kandidāti savas prasmes var uzlabot arī jau pēc ievēlēšanas.

„Ja viņš tiešām vēlas būt deputāts, tad arī ievēlēšanas gadījumā, es domāju, neviens jau viņam neuzbrūk uzreiz pirmajā sēdē par to, kāpēc viņš neprot valodu šādā līmenī. Ja viņš tiešām grib strādāt kā deputāts, tad viņam būtu intensīvi šajā laikā jāpaaugstina sava kvalifikācija. Mans personīgais viedoklis ir, ka mēs esam likumā lēmuši, ka pašvaldībām nav jāfinansē, bet pašam deputātam ir jānodrošina, lai viņš spētu un zinātu šajā līmenī, kāds tiek prasīts. Šeit ir katra cilvēka atbildība, manā skatījumā.

Neviens netiek spiests kļūt par deputātu, bet, ja tu esi izvēlējies kļūt par deputātu, tev ir jābūt arī zināmai kvalifikācijai,” teica Šulcs.

VVC: Partijas varētu veikt iekšējo valodas prasmju pārbaudi

Savukārt tiem vietvaru deputātiem, kas nejūt atbildību savu vēlētāju priekšā un nespēj apgūt valodu darbam nepieciešamajā līmenī, būtu jāprotas:

„Ja domes priekšsēdētājs vai deputāti attiecīgā pašvaldībā redz, ka deputāts nav spējīgs sekot līdzi, izteikties, ja viņi redz, ka neatbilst šim līmenim, kāds būtu nepieciešams, tad tas būtu tas laiks, kad viņam būtu intensīvi jāmācās. Neredzot to, ka viņš grib un var, nu, tad ir jānoliek mandāts. Šeit ir jābūt paša deputāta atbildībai. Ja tu gribi būt deputāts, tev ir jāzina.

Šeit cita veida mehānismi, ar ko vēl piespiest deputātiem mācīties…nē, tā ir tava izvēle. Ja nē, tad noliec mandātu!” teica Šulcs.

Tikmēr VVC Valodas kontroles daļas reģionālās nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna sliecas domāt, ka, neraugoties uz to, ka likums nepaģēr, lai deputātu kandidātiem būtu viņu valodas prasmes apliecinoši dokumenti, partijas, lemjot par kandidātu sarakstu veidošanu, to tomēr varētu pieprasīt:

„Partijas iekšēji varētu darīt, kā viņas vēlas. Un tā pēc būtības arī ir partijas atbildība, kādus kandidātus tās iekļauj savā sarakstā.”

Nepieciešamību pēc tiesiskā regulējuma uzlabošanas šajā jomā šobrīd nesaskata nedz CVK, nedz VVC.

Šķiet, te vietā būtu pieminēt arī kādu vēl 2000. gadu sākumā tapušu cilvēktiesību un starptautisko tiesību ekspertu grupas ziņojumu, no kura izriet, ka, ekspertu vērtējumā, savulaik vēlēšanu likumos ietvertās, bet vairs nepastāvošās prasības deputātu kandidātiem apliecināt valsts valodas zināšanas uzskatāmas par pretrunā esošām Satversmes 91. pantā nostiprinātajam vienlīdzības principam.

Tomēr šajā pašā atzinumā minēts arī tas, ka to, cik efektīvi deputāts spēj pārstāvēt vēlētāja intereses, izmantojot savas zināšanas, balsojot nosaka pats vēlētājs. Un tas nozīmē, ka pašiem vēlētājiem, izlemjot, par kuru sarakstu atdot savu balsi jūnija sākumā notiekošajās pašvaldību vēlēšanās, līdztekus dažādiem citiem aspektiem tomēr jāizvērtē, vai konkrētajā sarakstā piedāvāto kandidātu valodas prasmes ļaus viņiem pilnvērtīgi strādāt. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti