Dienas ziņas

Aicina aplūkot ziedošās tulpes Tvaika ielā

Dienas ziņas

Skolēni izcīna ceļazīmi uz Vāciju

Interese par valsts ceļu pārņemšanu pašvaldībās maza

Vietvaru interese par valsts ceļu pārņemšanu – maza

Valsts aicinājusi pašvaldības brīvprātīgi izvērtēt iespējas un pārņemt savā pārvaldībā lielāko daļu vietējās nozīmes valsts ceļu. Lai arī Satiksmes ministrijas izstrādātais pilotprojekts paredz, ka par katru šāda ceļa kilometru turpmākos piecus gadus varēs saņemt vairāk nekā 1500 eiro atbalstu, pašvaldību interesi tas neraisa. Ceļu stāvoklis daudzviet nav apmierinošs, turklāt dažādu apstākļu dēļ izmaksas par atjaunošanu un uzturēšanu aug. Pagaidām tikai sešos novados lemj vien par dažu atsevišķu ceļu pārņemšanu.

Kritisks stāvoklis un mazs finansējums par viena kilometra uzturēšanu piecu gadu garumā ir galvenie iemesli, kas pagaidām kavē pašvaldības brīvprātīgi pārņemt lielāko daļu vietējās nozīmes valsts ceļu.

Satiksmes ministrijas pilotprojektā iecerēts, ka Ludzas novadam varētu nodot ceļus ar kopgarumu aptuveni 500 kilometri.

Ludzas novada pašvaldības Inženierkomunikāciju piesaistes galvenais speciālists Arturs Isakovičs parādīja un raksturoja nepieciešamos darbus šādos ceļu posmos: “Visi apaugumi jāņem nost, lai normāli uztaisītu ceļu, grāvji jāatjauno. Diezgan daudz darba. Par to naudu, kuru piedāvā valsts – 1500 eiro, to praktiski izdarīt nav iespējams.”

Taču satiksmes ministrs Tālis Linkaits (“Konservatīvie”) uzskata, ka šī summa ir pietiekama, lai ceļus turpinātu uzturēt tādā pašā veidā, kā to valsts ir līdz šim ir darījusi. “Es arī zinu, ka pašizmaksa daudzām pašvaldībām ir zemāka ceļu uzturēšanas jomā,” sacīja ministrs.

Ceļš Baltinava–Briežuciems ir vienīgais, kuru turpmāk no valsts pārņems Balvu novads. Tie gan ir tikai pieci no kopumā nododamo ceļu 1000 kilometriem šaipus. Ceļu regulāri izmanto skolēni, lauksaimnieki un uzņēmēji, bet lielāki ieguldījumi uzturēšanā no “Latvijas Valsts ceļiem” nav paredzēti. Tāpēc pašvaldība piekrīt to uzturēt.

“Ir jāpamato ar uzņēmējdarbību, protams, un, otrais, ir jābūt noteiktiem kritērijiem. Ja šajā ceļa posmā uzņēmēji neplāno vai ir pārdomājuši veikt investīcijas, tad mēs nevaram uzlabot, tad zūd jēga ceļu pārņemt,” skaidroja Balvu novada pašvaldības priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs.

Līdz šim no vietējās nozīmes valsts ceļu 8000 kilometriem pārņemt vēlas vien 76 kilometrus – Balvu, Ādažu, Mārupes, Ventspils, Alūksnes un Krāslavas novadā. Pārrunas uzsāktas ar Siguldu. Turpmāk pašvaldības gan cer, ka pilotprojektā būs viestas izmaiņas, pirmkārt, saistībā ar finansējumu.

“Karam jābeidzas. Tad, kad beigsies karš, tad būs zināma stabilitāte, būs saprotami algoritmi izmaksu ziņā. Mēs nevaram prognozēt, cik tas maksās pēc gada, cik maksās degviela, vai pieci eiro maksās, divi vai pusotru eiro. Tāpēc šis rada tādu piesardzību,” norādīja Maksimovs.

“Pašvaldībām ir iespējas aizņemties Valsts kasē līdzekļus uz izdevīgiem noteikumiem savu ceļu sakārtošanā. Ir iespējas arī runāt ar “Latvijas Valsts ceļiem” par atsevišķiem priekšdarbiem pirms nodošanas,” sacīja ministrs Linkaits.

Satiksmes ministrijā arī uzsvēra, ka noteiktu termiņu ceļu nodošanai pašvaldībām nav. Tos ceļus, kurus nepārņems, arī turpmāk uzturēs valsts ar tādiem pašiem ieguldījumiem kā līdz šim. Diskusijas par pilotprojektu vēl notiek, un pašvaldības ļoti cer, ka brīvprātības princips nekļūs par piespiedu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt