Šajā gadā Latvijā remontēs kopumā 888 kilometrus autoceļu, taču tikai nepilni 5% no tiem ir reģionāli ceļi un vēl divtik mazāk – vietējas nozīmes ceļi. Lai arī kopumā šo darbu apjoms vērtējams pozitīvi, saglabājas neskaidrība par vietējo ceļu pārvaldību un atjaunošanu arī kontekstā ar administratīvi teritoriālo reformu. To trešdien, 12.maijā, sarunās ar VARAM pārstāvjiem norādīja Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš.
"Nevienai pašvaldībai nav noslēpums, ka ir nerakstīts plāns valsts vietējos ceļus lielā mērā atdot pašvaldībām. Un ka valdība ir devusi garantijas, ka nākamajā gadā paredzam 53 miljonus [vietējo ceļu remontam] no budžeta un aiznākamā arī. Manuprāt, vajadzētu nostiprināt protokolu, lai, veidojot nākamā gada budžetu, valdošajai koalīcijai atgādinātu, ka ir tāds solījums,” sacīja Salmiņš.
Arī no Eiropas Savienības atveseļošanas fonda finansējuma paredzēts nepilnus 100 miljonus eiro veltīt ceļu infrastruktūras attīstībai, tomēr arī šajā plānā pašvaldību ceļu nav, sacīja Salmiņš, norādot arī uz nepieciešamību risināt situāciju, ka
aizvien puse no pašvaldību ielām ir ar grants segumu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (“Attīstībai/Par!”) uzsvēra, ka Satiksmes ministrijai noteikti būs jānorāda finansējuma avots, vietējo ceļu uzturēšanu nododot pašvaldībām. Savukārt jautājumu par autoceļu uzturēšanas finansējumu atgādinās valsts budžeta veidotājiem.
"Varam piekrist, ka attiecībā uz 2022. un 2023. gadu, kā tas iekļauts investīciju plānā, budžeta izstrādes laikā noteikti atgādināsim. Vienlaikus vēlos vērst uzmanību, ka jau šobrīd pašvaldībām Covid-19 aizdevumu programmā ir pieejams atbalsts pašvaldību ceļu un ielu sakārtošanai. Mēs redzam, ka tas pārliecinoši ir populārākais atbalsta virziens, ko pašvaldības izmanto,” sacīja Plešs.
Savukārt Satiksmes ministrija informēja, ka notiek darbs pie ilgtermiņa plāna sagatavošanas valsts reģionālo ceļu attīstībai un tuvākajā laikā tiks sāktas konsultācijas ar plānošanas reģioniem un pašvaldībām šī plāna tālākai virzībai.
Sarunas laikā ministrijas un Pašvaldību savienības pārstāvji vienojās, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai 2021. gadā papildus būs nepieciešami 32,87 miljoni eiro.
Vienlaikus Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane vērsa uzmanību uz sadrumstaloto darbu elektroauto uzlādes tīkla paplašināšanā. Pašlaik tas pārliecinoši izskatās Rīgā, Pierīgā un vēl atsevišķās lielajās pilsētās, taču no reģioniem pienāk ziņas, ka pagaidām elektroauto vēl neizmantos tieši neatrisināto uzlādes jautājumu dēļ.
Feldmane aicināja VARAM ministriju uzņemties videi draudzīgā transporta viedās mobilitātes politikas pārraudzību: "Tam ir jābūt koordinētam, un jābūt pilnīgi skaidram, ka varēsim aizbraukt no Liepājas uz Alūksni un varēsim pa ceļam uzlādēt auto. Mēs piesakām problēmu par absolūti nekoordinētu rīcību šajā jautājumā.
Es nevarēju iedomāties, cik ļoti sadrumstaloti strādā nozaru ministrijas!
Par zaļo transportu, viedo mobilitāti trūkst centralizētas rīcības. VARAM atbild par CO2 izmešiem, Finanšu ministrija atbild par nodokļiem un zaļajiem nodokļiem, Zemkopības ministrija – par lauksaimniecību. Taču par to, cik lietotājam izmaksās videi draudzīga pārvietošanās un uzlādes iespējas, valstī kopumā nav skaidrs."
Pašvaldības sarunā ar VARAM ministriju arī aicināja nesasteigt jauno atkritumu apsaimniekošanas reģionu robežu pārzīmēšanu, ko paredz valdībā gada sākumā pieņemtais atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns laikam līdz 2028. gadam. Vienlaikus arī risināms jautājums par papildu finansējumu atkritumu apsaimniekošanā izmantojamo tehnoloģiju un infrastruktūras atjaunošanai.
Ministrs Plešs apliecināja, ka sasteigtu lēmumu nebūs un atkritumu apsaimniekošanas reformu vēl risinās ministrijas un pašvaldību darba grupās.
