ĪSUMĀ:
- LM rosina katrā pašvaldībā noteikt vienotu minimālo sociālo pakalpojumu grozu.
- Grozs noteiktu sociālos pakalpojumus, kuri pašvaldībām būs jānodrošina obligāti.
- Ministre: Pēc novadu reformas šis grozs būtu jānodrošina katrai pašvaldībai.
- LPS ieceri vērtē piesardzīgi; šobrīd pašvaldībās pakalpojumu klāsts atšķiras.
- Pašvaldības gatavas sadarboties, lai apkopotu datus un izstrādātu jaunu politiku sociālo pakalpojumu jomā.
Labklājības ministrija ir uzsākusi darbu pie plāna, kas paredz katrā pašvaldībā ieviest vienotu minimālo sociālo pakalpojumu grozu. Tas noteiktu vienādas sociālo pakalpojumu iespējas katram Latvijas iedzīvotājam, nosakot, kuri pakalpojumi pašvaldībām būs jānodrošina obligāti.
Labklājības ministres Ramona Petraviča (“KPV LV”) vizītē Smiltenē tika diskutēts gan par novadā jau esošajiem pakalpojumiem, gan nākotnes vīziju minimālā sociālā groza nodrošinājumā.
“Es cerīgi skatos uz administratīvi teritoriālo reformu, līdz ar to šobrīd ir īstais laiks, lai sāktu izstrādāt sociālo pakalpojumu grozu, kurš pēc reformas katrai pašvaldībai būtu jānodrošina, jo šobrīd tā situācija ir tāda, ka ne visi iedzīvotāji saņem vienādus sociālos pakalpojumus.
Neskatoties uz to, ka likumā tas ir ierakstīts un atrunāts, dzīvē diemžēl tas tā nestrādā,” sacīja ministre.
Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš atzina, ka tagad “tapa skaidrs, ka ministrija pašreiz ir pati tādā meklējuma stadijā, viņi mēģina saprast, kādas tās iespējas ir, ko mēs jau tagad kā pašvaldība darām”.
“Mana pārliecība ir tāda, ka ministrija grib apkopot šīs iespējas, kādas ir novados, ne tikai Smiltenes novadā, bet arī citos novados, un tad izvērtēt, un tad nākt ar to kopējo redzējumu. Jo tas uzstādījums, ko mēs arī skaidri dzirdējām no ministres, bija tāds, ka viņas vēlme ir, lai šis pakalpojumu grozs - tā būtu iespēja visiem valsts iedzīvotajiem tikt pie vienādiem pakalpojumiem, neskatoties uz novada spējām finansiāli, lai būtu šī minimālā bāze,” sacīja Avotiņš.
Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS) šo ieceri vērtē piesardzīgi, jo jau šobrīd dažādās pašvaldībās pakalpojumu klāsts ir atšķirīgs.
Ir speciālisti, kuri valstī kopumā ir nelielā skaitā, piemēram, bērnu psihiatri, tāpat arī dienas aprūpes centri, kas jau šobrīd nav pieejami mazākos novados.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte norādīja, ka “ir ļoti rūpīgi un pārdomāti mums pašiem jāstrādā un jāvienojas par to, kas tad ir tas minimālais, kas tajā zemākajā līmenī būtu pieejams”.
“Piemēram, aprūpju mājās, kurām būtu jābūt pieejamām jebkurā apdzīvotības līmenī, un specifiskāki pakalpojumi, kas, ņemot vērā demogrāfiskās un visas citas tendences, droši vien nebūs pieejami visā Latvijā.
Tādēļ ir utopiski teikt, ka katrā apdzīvotā vietā būs šie vienādie pakalpojumi. Tas, ka cilvēkam būtu jābūt iespējai varbūt attālināti, bet saņemt šo pakalpojumu, tā jau ir cita situācija,” pauda Rudzīte.
Latvijas Pašvaldību savienībā skaidroja - pašvaldības ir gatavas sadarboties un ieguldīt darbu, lai apkopotu visaptverošu informāciju, un, visām institūcijām iesaistoties, kopā izstrādātu jaunu politiku sociālo pakalpojumu jomā.
