Pusdiena

Diskusijās par veselības aprūpes finansēšanu spriedīs par pakalpojumu apjomu

Pusdiena

Lielbritānijas valdība grasās publiskot reālas plāna aprises par nākotnes attiecībām ar ES

Pašvaldības nemierā ar valsts dotāciju, lai izkontrolētu, kur nonāk lauksaimniecības zeme

Vietvaras nemierā ar valsts dotāciju lauksaimniecības zemju darījumu kontrolei

Nu jau trīs gadus pašvaldībām uzdots stingrāk kontrolēt, kādās rokās nonāk pārdodamā lauksaimniecības zeme. Pašvaldības apgalvo, ka viena tāda darījuma izskatīšana tām izmaksā 80 eiro. Bet valsts par pašas deleģēto funkciju izpildi gatava maksāt tikai divus eiro.

Pirms trim gadiem stājās spēkā izmaiņas likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”. Valsts noteikusi, cik daudz hektāru vienai personai drīkst piederēt, īpašniekam jābūt Eiropas Savienības pilsonim, turklāt jāzina latviešu valoda.

Kā skaidro Latvijas Pašvaldību savienības padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča, katru darījumu izvērtē īpaša komisija: “Ar šā gada grozījumiem šīm komisijām palielinājies darba apjoms, proti, ir jāvērtē arī tas, vai īpašnieks zina valsts valodu. Un pie šādas situācijas var gadīties, ka komisijām jāaicina personas valsts valodā prezentēt zemes turpmāko izmantošanu valsts valodā. Tad ir jauns uzdevums reģistrēt darījumu aktus, kas noslēgti līdz 2014.gada 31.oktobrim, bet joprojām nav reģistrēti Zemesgrāmatā.”

Pirmajos divos gados pašvaldību komisijas ir izskatījušas vairāk nekā 3000 darījumu ar lauksaimniecības zemi.

Komisiju darbs esot izmaksājis 245 tūkstošus eiro jeb vidēji 80 eiro par katru zemes darījumu. Pēdējā gada laikā tādu vērtējamo darījumu bijis vēl vairāk, un komisijas locekļiem par katru algas tiek izmaksāti 50 eiro.

Tikmēr valsts ikgadējā budžetā tam paredz līdz 10 tūkstošus eiro savu finansējumu. Taču pašvaldībām izmaksāti tikai 58 eiro par pasta izdevumiem.

Finanšu ministrijas Pašvaldību finansēšanas departamenta direktore Inta Komisare vērtē, ka pašvaldības ir ieinteresētas lauksaimniecības zemju darījumos: “Protams, jāņem vērā, ka pašvaldības ir pašas ieinteresētas iegūt savā teritorijā uzņēmējus, kas apsaimnieko zemi un veicina saimnieciskās darbības attīstību.”

Finanšu ministrijas piedāvājums paredz, ka turpmāk mazinās administratīvo slogu, turklāt pašvaldībām izmaksās visus desmit tūkstošus eiro. Par vienu izvētīto darījumu pašvaldība varēs tikt ne vairāk kā pie diviem eiro.

Pašvaldību savienības pārstāve Kristīne Kinča saka, ka ar to ir būtiski par maz: “Šobrīd tas lielākais strīds ar Ministru kabinetu ir par to, ka atbilstoši notiekumiem tiek finansēti tikai apmēram divi eiro par ierakstītu vēstuļu nosūtīšanu. Faktiski izdevumi ir vismaz 25-40 reizes lielāki. Un uz šo brīdi Ministru kabinetam jau izveidojies zināms parāds.”

Valsts pašvaldību pretenzijas par parādu neatzīst. Finanšu ministrijas departamenta direktore Inta Komisare uzsver, ka pašvaldības būs ieguvējas, jo 58 eiro vietā tiks pie desmit tūkstošiem. “Tas ir gandrīz 200 reizes vairāk nekā mēs sadalījām iepriekš. Ir bijis gads, kad sadalīti 100 eiro uz visām pašvaldībām, kurās veikti šie darījumi, un pagājušajā gadā šī summa vēl samazinājās līdz 58 eiro,” saka Komisare.

Tikmēr Pašvaldību savienības pārstāve norāda, ka, visticamāk, par šiem jautājumiem nāksies atgriezties Saeimā, ja Ministru kabinets nepārdomās par iecerēto lēmumu.

Finanšu ministrijas priekšlikumu pirmdien, 14.augustā, izskatīja Ministru kabineta komisija, bet par to vēl jālemj valdībai.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti