Pusdiena

Latgalē jauna pieturvieta par 100 tūkstošiem eiro

Pusdiena

Viens no Skripaļu lietā aizdomās turētajiem varētu būt saņēmis Krievijas varoņa titulu

Pašvaldībām sadala mērķdotācijas pedagogu algām

Vietvarām sadala skolotāju algu dotācijas – lielākā Rīgai, mazākā Alsungai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Otrdien, 2.oktobrī, valdība apstiprina mērķdotāciju pašvaldībām, kas paredzēta pedagogu algu samaksai. Līdz gada beigām pedagogu algām pamata, vispārīgajās, speciālajās un profesionālajās skolās atvēlēti vairāk nekā 80 miljoni eiro. Vēl plānots apstiprināt vairāk nekā 600 000 eiro lielu mērķdotāciju, kas paredzēta piemaksām pedagogiem, kuri ieguvuši kvalitātes pakāpi.  

ĪSUMĀ:

  • Valdība sadalīs skolotāju algām 80 miljonus līdz gada beigām.
  • Dotācijas ļaus izmaksāt skolotājiem lielākas algas.
  • Vairāk nekā 24 miljoni eiro nonāks Rīgā.
  • Mazākā dotācija – aptuveni 50 000 eiro – pienākas Alsungai.
  • Dotācija būtiski pieaug Mārupei, samazinās Viļakas novadam.
  • Daudzviet dotācija augusi, pateicoties skolotāju algu kāpumam, ne skolēnu skaitam.
  • LIZDA par panākto gandarīta.
     

Dotācijas nozīmē, ka pašvaldības un skolu direktori oktobra sākuma varēs aprēķināt un izmaksāt par 30 eiro lielākas algas. Pusi naudas izmaksās no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem; otra puse atrasta ministrijas iekšējās rezervēs, piemēram, no naudas studentu kredītu galvojumiem un skolēnu brīvpusdienām. 

Vienošanos par pedagogu darba samaksas celšanu valdība un sociālie partneri panāca septembra sākumā. Neiztika bez strīdiem, draudiem piketēt un pat aģitēt pret konkrētiem politiķiem. Septembris jau aiz muguras, bet solītais algu pielikums skolotāju maciņos vēl nav iekritis. Par mērķdotāciju piešķiršanu un to, kur ņemt naudu solītajam pielikumam, valdība lēma otrdien.

Līdz gada beigām paredzēto 80 miljonu eiro pedagogu algām aptuveni ceturtā daļa nonāks pie Rīgas pašvaldībā esošajām izglītības iestādēm – vairāk nekā 24 miljoni eiro.

Vismazākā mērķdotācija pirmajiem četriem mācību gada mēnešiem piešķirta Alsungas novadam – nedaudz virs 50 000 eiro. Arī pērn Alsunga saņēma vismazāk - 165 000 eiro par visu gadu. Tomēr mācību darbu tas netraucē.

„Par, teiksim, individuālo darbu ar skolēniem, konsultācijām, tas stundu skaits ir mazāks. Vai gatavošanās un labošanai. Bet tas viss ir, bet tas ir mazākā mērā,” stāsta novada Izglītības pārvaldes vadītāja Aīda Vanaga.

Mērķdotācija tikmēr augusi Mārupes novadam. Par pirmajiem četriem mēnešiem dotācija ir tuvu vienam miljonam eiro.

„Mums šīs summas būs lielākas, jo mums ir būtiski pieaudzis bērnu skaits. Mūsu aprēķini ar ministrijas aprēķiniem sakrīt, un mēs gaidām tādu pozitīvu risinājumu,” norāda Mārupes novada domes priekšsēdētāja vietniece Līga Kadiģe.

Tomēr ne visur skolēnu skaits aug. Tam samazinoties, kopējā pašvaldības mērķdotācija kritusies Viļakas novadam. Tomēr, kā piezīmē  domes Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Inese Circene, no deviņām izglītības iestādēm divās tomēr ir vērojama pozitīva tendence un arī dotācija būs lielāka.

„Pie mums skolēnu skaits samazinās un arī mērķdotācija ir samazinājusies. Bet novadā ir divas skolas, kur tomēr ir tas bērnu pieaugums. Līdz ar to arī mērķdotācija ir lielāka,” skaidro Circene.

Bauskas novads ik gadu mērķdotācijās pedagogu algām saņem aptuveni 3,5 miljonus eiro. Šogad pirmajos trīs – saņems vairāk nekā 1,1 miljonu eiro. Novada izglītības pārvaldes vadītāja Māra Bauvare stāsta, ka šogad tā būs lielāka, nekā prognozēts. Tomēr lielākoties tas ir, tikai pateicoties minimālajai likmei, kas tagad augusi.

„Mērķdotācija ir aptuveni tāda, kāda viņa ir. Tikai par to, ko valsts iedod vairāk. Mēs neprognozējam ļoti lielu skolēnu skaita pieaugumu, jo reālā situācija tāda nav. Nekas neliecina, ka mums būtu demogrāfiskais sprādziens, migrācijas kaut kādi uzplūdi vai kaut kas cits,” skaidro  Bauvare.

Uzrunātās pašvaldības atzīst, ka šogad dotācija ir lielāka kaut vai tikai tādēļ, ka augusi arī minimālā slodzes likme. Ja tā būtu nemainīga, iespējams, daudzās pašvaldībās tā būtu mazāka, jo skolēnu skaits daudz kur samazinās, arī skolas tiek reorganizētas. Citādāk ir, piemēram, Pierīgas pašvaldībām, kur mērķdotācija aug ne tikai likmes paaugstināšanās dēļ, bet arī pateicoties straujam bērnu skaita pieaugumam.

Otrdien lemts, ka naudu pedagogu algām plānots izmaksāt no dotācijām privātām izglītības iestādēm, no līdzekļiem, kas bija paredzēti studiju un studējošo kreditēšanai, arī no dotācijām 1. līdz 4.klašu skolēnu brīvpusdienām un citām apakšprogrammām. 

“Ir programmas, kuras netiek pilnībā izpildītas, piemēram, asistenti. Piemēram, brīvpusdienas. Rēķins katru gadu budžetā ir tāds, it kā 100% skolēnu katru dienu ēstu brīvpusdienas, bet mēs zinām, ka bērni slimo un visādi gadās. Līdz ar to šajās programmās bija neliels ietaupījums,” skaidroja izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”).

Šadurskis solīja sarunās par nākamā gada budžetu rezervēt papildu summu tālākai darba samaksas grafika izpildei. Taču arodbiedrība uz solīto lielas cerības gan neliek, ņemot vērā gaidāmās vēlēšanas un iespējamo varas maiņu. Vēlēšanas gan palīdzēja izcīnīt algu pielikumu šoruden, ir pārliecināta pedagogu arodbiedrības līdere Inga Vanaga.

 Vanaga gan pauda gandarījumu par izcīnīto algu pielikumu, vienlaikus atgādinot, ka to panākt izdevies vien pēc draudiem piketēt vai aģitēt pret varas partiju pārstāvjiem gaidāmajās Saeimas vēlēšanās.

“Te ir gan Izglītības un zinātnes ministrija, gan Finanšu ministrija izvērtējusi tās naudas rezerves, kuras tam ir varējušas atvēlēt. Protams, nav patīkami, ka ar tādām metodēm mēs to panācām, bet tai pašā laikā mēs uzskatām, ka tas ir ļoti nozīmīgs solis, ņemot vērā, ka pēdējais grafiks bija apstiprināts 2005.gadā, un padsmit gadus mēs gaidījām jauno grafiku. Lai vai kā, bet tā ir laba, pozitīva ziņa vairāk nekā 50 000 nozarē strādājošajiem,” atzina Vanaga.

 “Šodien ir 2.oktobris un skolotājiem vēl nav skaidrs, cik viņi saņem, tā kā principā viņi strādā, bet nezina, par ko. Par cik,” atzina Rīgas Juglas vidusskolas matemātikas skolotāja Liāna Eglīte.

Rīgas Juglas vidusskolā gados jaunās matemātikas un dabas zinību skolotājas strādā vien pāris gadus. Abas atzīst, ka iemācījušās savus izdevumus plānot vien pēc pirmās algas, sākoties mācību gadam.

“Dzīves dārdzība paliek lielāka, bet darba apjoms nemazinās. Tas ir ļoti stresaini, noteikti,” atzina Rīgas Juglas vidusskolas dabas zinību skolotāja Rita Šantare.  

KONTEKSTS:

Valdības un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvji 28.augustā vienojās no septembra palielināt pedagogu minimālās algas likmi par 30 eiro -  no 680 uz 710 eiro.

Šāds minimālās algas palielinājums skolotājiem ir paredzēts arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātajā pedagogu darba samaksas pieauguma grafikā laika periodam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim, kuru Ministru kabinets apstiprināja 9.janvārī.  

Saskaņā ar valdības apstiprināto algu pieauguma grafiku, no nākamā gada septembra plānots celt pedagogu algas vēl par 40 eiro mēnesī.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti