Dažās Latvijas pilsētās par pašvaldības naudu tiek darbinātas teju propagandas mašīnas, bet citviet, lai arī ir līgumi par reklāmu medijos, domes vara īpašu vietējo mediju saudzību neizjūt. Tā secina Latvijas Televīzijas raidījums “Aizliegtais paņēmiens”, aplūkojot, kā piecās pilsētās ārpus Rīgas pašvaldības cenšas par savu darbu stāstīt caur medijiem: cik lielas summas tam tērē un cik lielā mērā mediji, kuri tiek pie domes pasūtījumiem, uzdrošinās kritizēt vietvaru.
Vislielākās propagandas mašīnas tiek darbinātas Jelgavā un Ventspilī. Vienā gadījumā caur pašas pašvaldības avīzi, tam tērējot ievērojamus resursus. Otrajā – Ventspils – gadījumā caur it kā privātu mediju, bet ar ļoti dāsniem līgumiem.
Liepājas domes vadība uzvedas mazliet kautrīgāk, un jāatzīmē privātā medija “Kurzemes vārds” spēks, kas, iespējams, ar objektīvo skatu uz notiekošo Liepājā un savu klātbūtni neļauj pašvaldībai izvērsties mediju lauciņā.
Savukārt Daugavpilī un Jūrmalā pašreizējā vara nav tik monolīta apjēgtu un izvērstu vienotu informatīvo spēku. Turklāt kā vienā, tā otrā gadījumā vietējā vara ir pastāvīgi zem opozīcijas deputātu lupas.
Iepriekš “Aizliegtais paņēmiens” vēstīja, ka Rīgas dome, tās struktūras un uzņēmumi 2016.gadā kopumā dažādiem medijiem publikācijām un raidījumiem atvēlēja 1,2 miljonus eiro. Dažos gadījumos šie raidījumi skaidri nodalīti no mediju satura, dažos – norādes ir grūti pamanāmas, bet par dažiem līgumiem informāciju nemaz nesniedz.
