Vietējie mediji Jelgavā: Par publikācijām nemaksā, jo «avīze» ir pašai vietvarai

Pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas sniegtā informācija liecina, ka 2016.gadā kopumā ar medijiem noslēgti 16 līgumi par vairāk nekā 40 tūkstošiem eiro. Līgumi ir ar avīzēm, žurnāliem, radiostacijām, arī ar televīziju TV3 un LNT. Lielākoties tie ir reklāmas raidlaiki par pilsētā notiekošām kultūras aktivitātēm.     

Par publikācijām maksāts nav, un īsti nav jau arī jēgas, jo pati pašvaldība izdod savu izdevumu ar nosaukumu “Jelgavas vēstnesis”, kas iznāk reizi nedēļā, tirāža 28 tūkstoši un jelgavnieku pastkastēs tas pieejams bez maksas.

Domes informatīvā izdevuma izmaksas 2016.gadā pārsniegušas pusmiljonu eiro.

Tostarp 72 tūkstoši eiro par drukāšanu, 66 tūkstoši par izplatīšanu un 367 tūkstoši eiro pašvaldības iestādei “Zemgales info”, kas šim izdevumam gatavo saturu.

Vietvaras pārstāvis un viņa piekritējs

“Aizliegtais paņēmiens” analizē “Jelgavas vēstnesis” šī gada februāra un marta numurus. Atsevišķos numuros mēra vārds minēts pat vairāk nekā 15 reizes, un no rakstu satura nekādi nevar sajaukt, kurš pilsētā ir vislieliskākais saimnieks.

Pārējie raksti pārsvarā ar diviem stāstītājiem, viens no kuriem ir pašvaldības pārstāvis, otrs – tas, kurš viņam piekrīt. 

Vienīgā publikācija, kurā minēts, ka Rāviņš kaut ko nav izdarījis, ir atrodama 2.februāra avīzē, proti, 2016.gada laikā Rāviņš divas reizes nav apmeklējis domes sēdes komandējuma vai atvaļinājuma dēļ.

Taujāta, vai šādā izdevumā iespējams uz notiekošo pilsētā raudzīties objektīvi, “Jelgavas vēstnesis” galvenā redaktorei Kristīnei Langenfeldei norāda: “Šajā jautājumā var vilkt paralēles ar sabiedriskajiem medijiem, kuri tiek finansēti no valsts budžeta – gluži tāpat kā jūsu raidījums “Aizliegtais paņēmiens”, arī “Jelgavas Vēstnesis” tiek finansēts no nodokļu maksātāju naudas.

Uzskatām, ka savā ziņā tieši pašvaldību izdevumi šobrīd ir nozīmīgākais informācijas avots par notikumiem reģionos. Tie nav atkarīgi no reklāmdevēju politikas, tajos nav apmaksāta satura.

(..) Laikraksts un portāls “Jelgavas Vēstnesis” atspoguļo notikumus pilsētā. Mēs nenodarbojamies ar pētniecisko žurnālistiku vai komentāru sniegšanu, bet gatavojam ziņu informāciju, dažādu tēmu atspoguļojumu, kā arī atbildam uz iedzīvotāju jautājumiem.”

“Viņu galvenā funkcija ir sniegt pareizu, precīzu informāciju saviem iedzīvotājiem. Un mūsu izdevums to pamatā veic,” tā izdevuma funkcijas raksturo Jelgavas mērs Rāviņš, “Mūsu socioloģiskie pētījumi parāda, ka 90% informāciju gūst no šī laikraksta. Tātad tas ir pietiekoši zīmīgs cipars, lai mēs saprastu, ka tas ir vajadzīgs iedzīvotājiem.”

Viens no Jelgavas domes pašreizējiem deputātiem Saulvedis Šalajevs (Reģionu Alisanse) šo izdevumu gan dēvē par viennozīmīgu propagandas materiālu: “Šim līdzeklim pašvaldības rokās vajadzētu vērtēt ne tikai to pozitīvo, kas paveikts, bet arī kritiski apskatīties, kas netika paveikts un ko būtu nepieciešams darīt. Diemžēl šajā situācijā šis pašvaldības laikraksts veic citu funkciju - pozīcijā esošo partiju slavināšana. (..) Nav vienkārši cita viedokļa, kas būtu vēlētājiem arī uz nākamām vēlēšanām vai tajā pašā vēlēšanu ciklā.  Un viss ir nolikts priekšā, par ko viņiem jābalso.”

Komplementāri sižeti TV

Taču ar sava informatīva izdevuma veidošanu Jelgavas domei vēl nav gana. No šī gada sākuma Zemgales reģionu kompetenču centrā sākta jauno žurnālistu izglītošana un galvenā pasniedzēja ir “Pirmā Baltijas kanāla” žurnāliste Marija Burgarte. Turklāt kanāla saturā regulāri parādās šīs žurnālistes sižeti, turklāt viennozīmīgi komplementāri pašvaldībai. 

Piemēram, sižetā par kādu plakātu “Jelgava - gudra pilsēta”, kurā atspoguļoti fakti, cik pilsētā ir laternu stabi, cik luksofori, cik gari kabeļi, žurnāliste ar sajūsmu stāsta, ka Jelgava ar šādu plakātu ir vienīgā Latvijā.