Daugavpils domei 2016.gadā bija vairāki līgumi ar medijiem. Par dažādām intervijām un publikācijām tie slēgti teju ar visiem vietējiem medijiem, kuru Daugavpilī nebūt nav maz, bet par reklāmas izvietošanu – arī ar nacionālajiem medijiem:
- Avīze “Seičas”, 8369 eiro;
- Televīzija “Dautkom”, 277 eiro, reklāmas klipi;
- Avīze “Million”, 3700 eiro;
- Avīze “Latgales laiks”, 12 000 eiro. Būtiski – lielākā daļa no SIA “Latgales laika” šobrīd pieder Daugavpils pašvaldībai;
- Latgales reģionālā televīzija, 12 000 eiro;
- “Radio SWH”, 4000 eiro;
- Radio “Alise Plus”, 800 eiro;
- Latvijas Radio un Latvijas Televīzija, kopā 10 tūkstoši eiro, reklāmas klipi par pilsētas svētkiem.
Kopējā summa ir apmēram 50 tūkstoši eiro.
Daugavpils
Otra lielākā Latvijas pilsēta
Mērs – Jānis Lāčplēsis no Latgales partijas
Radio SWH šī gada sākumā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome sodīja ar 1500 eiro sodu par to, ka radio bija intervēts Daugavpils domes deputāts Jurijs Zaicevs par pilsētas labajiem darbiem, nenorādot, ka tā ir apmaksāta publikācija, pārsniedzot reklāmai atļauto laiku.
Kritikas netrūkst
“Aizliegtais paņēmiens” ielūkojas avīzes “Latgales laiks” šī gada februāra un marta numurus un secina – lai arī laikraksts lielā mērā pieder pašvaldībai un tajā ir arī apmaksātas publikācijas, mēram Lāčplēsim nekāda īpašā pretimnākšana izrādīta netiek. Piemēram, 7.februāra numuru laikraksts, atsaucoties uz LTV raidījumu “Panorāma”, ziņo, ka Daugavpils vadība gatavojas noslēgt 72 tūkstošu vērtu līgumu ar “Pirmo Baltijas kanālu”, bet daļa deputātu ir pret to; turklāt ir atsauce uz to, ka šis jautājums jau varētu būt KNAB kompetencē.
“Latgales laiks” galvenā redaktore Linda Kilevica, kura gan tikko darbu ir atstājusi, noliedz kādu pašvaldības ietekmi: “Trīs pašvaldībām piederēja kapitāldaļas, un nekad neviens nav nācis un jaucies redakcijas darbā un nav teicis, ko drīkst likt redakcijas darbā un ko nedrīkst likt avīzē. Tāda pieredze mums par laimi nav. (..)
Starp kolēģiem runājot, mēs varbūt ievērojam, nevarētu to saukt par lojalitāti, bet atšķirībā no citiem mēs nemeklējam speciāli iespējas zem kāda rakt. Tas nav mūsu interesēs, mēs vienmēr esam centušies būt objektīvi.
(..) Mums nekad neviens nav liedzis rakstīt kritiskus rakstus vai uzdot kādus nepatīkamus jautājumus. Tiešām nav mums tāda pieredze ar to.”
Un jāatzīst, ka Daugavpils vadības kritika netrūkst arī citos medijos, bet jo īpaši tā redzama vietējā avīzē “Naš gorod”. Vēl 2013. un 2014.gadā arī šo izdevēju pašvaldība bijuši sadarbības līgumi pat gandrīz desmit tūkstošu eiro vērtībā, bet tagad vairs nav, un avīzei nepatīk gandrīz nekas, ko dara mērs Lačplēsis: te pārāk dārgs buklets, te atklātas vairākas atkritumu apsaimniekošanas shēmas. Un galvenie runātāji avīzes slejās ir “Saskaņas” deputāti, kas šobrīd Daugavpilī pie varas nav. Kādā numurā uz vāka arī Nila Ušakova (“Saskaņa”) skarbais vārds, ka ar Lāčplēsi priekšgalā Daugavpili sagaida bēdīgs liktenis.
