Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Vērienīgā kultūras būve kaimiņos - Igaunijas Tautas muzejs

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Afganistānas eksāmens rietumvalstīm – pārmaiņas vai strupceļš

Vietējie kļuvuši par ķīlniekiem ar dzeloņdrātīm apjoztai «Vangažu naftas» smaku pasaulei

Vietējie kļuvuši par ķīlniekiem ar dzeloņdrātīm apjoztai «Vangažu naftas» smaku pasaulei

“Vangažu nafta”, kurai izsniegta B kategorijas atļauja piesārņojošām darbībām, atrodas vien pārissimt metru attālumā no dzīvojamām mājām. Iedzīvotāji stāsta, ka ciematā smirdoņa jūtama katru dienu. Vides dienests smaku pārsniegumu konstatējis vien īslaicīgi, tāpēc sodīt nevarot. Tikmēr uzņēmums sola mainīt gaisa attīrīšanas filtrus un pagarināšot sliežu ceļus.

Ekonomiskā krīze pirms nu jau septiņiem gadiem teju kā atpestīšana nāca Vangažu ciemata iedzīvotājiem Inčukalna novadā 35 kilometru attālumā no Rīgas. Toreiz darbu tur pārtrauca naftas produktu atmuitošanas kompānija. Naftas noliktavām blakus esošajos ciematos “Griķi” un “Meža miers” iestājās miers, un gaisu pārvaldīja tur kupli saaugušo priežu meži. Taču pirms divarpus gadiem Lielrīgas reģionālā vides pārvalde tikko dibinātam uzņēmumam “Vangažu nafta” izsniedza B kategorijas atļauju piesārņojošu darbību veikšanai.

Kad Latvijas Radio tikās ar Meža miera ciemata iedzīvotāju diplomētu mediķi un pedagoģi Regīnu Borneo, viņas telefons iezvanās ik pa laikam, jo gandrīz simt vangažnieku sacēlušies pret uzņēmumu “Vangažu nafta”. “Tā mūsu galvenā vēlme ir, lai smakas nav – lai varam iziet ārā un elpot. Es saprotu, ka nav labi, ja cilvēkiem sāp un reibst galva un “kašā” kaklu,” saka Regīna.

Naftu apstrādā tuvu dzīvojamām mājām

Kompānija savā interneta vietnē lepojas ar saukli "Jūsu uzticamais partneris Latvijā". Pie pakalpojumu aprakstiem teikts, ka tuvākā apdzīvotā vieta ir četrus kilometrus attālie Vangaži. Tomēr Regīnas Borneo un desmitiem citu iedzīvotāju mājas redzamas pārissimt metru attālumā no naftas uzņēmuma sētas.

"Tās ir astoņu dzīvokļu mājas. Šeit kādreiz bija armijas pilsētiņa," Regīna izrāda teritoriju, ko no uzņēmuma šķir dzeloņdrātīm apjozts žogs. Viņa stāsta, ka iepriekšējo naftas uzņēmumu laikā aktīvāk strādājis vides dienests, kas, piemēram, priežu ieskautajā teritorijā liedzis izzāģēt mežu. Savukārt "Vangažu nafta" daļā zemes izveidojusi kailcirti.

Darbības ar naftas produktiem gan notiek mazliet tālāk. Tur pa dzelzceļa atzaru teritorijā ieripo cisternas. "Smakas vairāk jūtamas vakaros, bet ir arī brīvdienās un svētkos. Tāpat arī bieži vien no rītiem, ja naktī viņi sākuši strādāt.

Smird katru dienu!" stāsta Regīna, atklājot, ka vietējie iedzīvotāji briest piketam.

Teritorija, kur pa dzelzceļu cisternās naftas produktus ieved, attīra un izved.

Drīkst ievest, uzglabāt un izvest

Vides dienesta sākotnēji izsniegtā atļauja rāda, ka "Vangažu nafta" degvielu tur drīkst tikai ievest, uzglabāt un izvest ar autocisternām.

"Vangažu nafta"

Darbinieku skaits – 10

Apgrozījums (2015.gadā) – 756 126 eiro

Zaudējumi (2015.gadā) – 164 033 eiro

Darbības veidi - uzglabāšana un noliktavu saimniecība

 

Avots: "Lursoft"

Naftas produktu termināļa darbības sākums datējams ar 1963.gadu, kad Padomju armijas vajadzībām Rīgas rajona Inčukalna pagastā tika ierīkota naftas produktu noliktava. SIA "Vangažu nafta" atjaunojusi naftas termināļa darbību, ko pirms tam līdz 2008.gadam identiskā veidā īstenoja SIA "VexOil".

"Vangažu naftas" terminālī tiks pārkrauti un uzglabāti benzīni, dīzeļdegviela, apkures degviela un benzīna piedeva. Operāciju veikšanai kalpos 20 uzglabāšanas rezervuāru, katra tilpums - 1000 kubikmetru.

Pretēji turpat, mežā, novērotajai dzelzceļa cisternu kustībai "Vangažu naftas" teritorijas apsargs apgalvo, ka šajā dienā tur darbība nenotiek. 60 hektāru plašā teritorija ir slēgta zona. Nesen tur gan ļauts ieiet satracināto vangažnieku uzrunātajiem Inčukalna domes deputātiem. Attīstības, rūpniecības un lauksaimniecības jautājumu komitejas priekšsēdētājs Ivo Bernats (Vidzemes partija) stāsta, ka

deputātiem pie ieejas atņemti telefoni, bet staigāt drīkstēja tikai pa noteiktu trajektoriju bruņotas apsardzes pavadībā. 

"Sestdien astoņos no rīta es nevarēju iziet no mājas – dzīvoju apmēram kilometru no tās vietas," par smakām nu sūkstās arī deputāts Bernats. Viņš vizītē uzņēmumā ievērojis gan kailcirti, gan zemē izlijušu naftas produktu pleķus un tikko ieraktas jaunas caurules. "Kāpēc to visu nevarēja izdarīt pirms tam, kad saņēma B kategorijas atļauju? Kur pirms tam bija vides dienests? Tur ir darīts bezkaunīgi!" vērtē Bernats.

Apmeklējot "Vangažu naftu", viņam radusies sajūta, ka "deputāti dzeltenajās ķiverēs un atstarojošajās vestēs gāja kā aitas" - apkārt bijusi apsardze, kas nav ļāvusi iet ne pa labi, ne kreisi, kā arī liegusi izmantot mobilos telefonus. "Man bija daudz jautājumu – gribējās paiet un apskatīties. Mēs te dzīvojam, bet visu piegandējam," kritiski izsakās deputāts.

Uzņēmuma vadība nerunā

Iedzīvotājiem ar "Vangažu naftas" vadību vispār nav izdevies sazināties, atzīst Regīna Borneo: "Mēs nemaz nesaprotam, kas tur īsti ir īpašnieki! Tā Latvijas pilsone ar mums vispār nekontaktējas – sazvanīt viņu nevar, ofisā neviens neatbildēja, arī uz ierakstītām vēstulēm nereaģē."

Arī Latvijas Radio vairāk nekā nedēļas garumā "Vangažu naftas" īpašnieci Artu Jamsenu sastapt neizdevās. Viņas telefons neatbildēja, bet firmas birojs Vecpilsētas ielā Vecrīgā bija slēgts.

58 gadus vecā Arta Jamsena naftas biznesā nav jaunpienācēja. Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados viņa kļuva par kompānijas "Neste Latvija" Rīgas termināļa vadītāju, mediju slejās nonākusi saistībā ar degvielas tirgotāja strīdiem par zemēm "Rīgas brīvostā". Vēlāk kļuvusi par līdzīpašnieci un vadītāju vairākos naftas produktu pārkraušanas uzņēmumos, kas pēdējos gados strādā ar prāviem zaudējumiem.

Firmu "Vangažu nafta" Jamsena reģistrēja pirms trim gadiem kopā ar mazākuma akcionāru Krievijas pilsoni Sergeju Kļučkovu. Viņa vārds atrodams tā dēvētajos Panamas dokumentos, ar kuriem šogad tika publiskota iepriekš slepena apjomīga ārzonu uzņēmumu datubāze.

Runāt uzņēmuma vārdā tiek sūtīta tikko nolīgta sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Maskalāne, jo

iepriekšējais preses pārstāvis, neizturējis vietējās sabiedrības lielo interesi, pēkšņi sadarbību pārtrauca.

Ilze Maskalāne it kā aizņemtības dēļ piekrīt tikai telefonsarunai, kurā apgalvo, ka mēnesī vidēji uzņēmums pārkrauj aptuveni 3000 tonnas naftas produktu, kas ir aptuveni 57 dzelzceļa cisternas jeb 143 autocisternas.

Pretēji Valsts vides dienesta atļaujā redzamajam Maskalāne arī atzīst, ka "Vangažu nafta" no Krievijas ievestās vielas vispirms attīra un tikai tad sūta prom.

""Vangažu nafta" atbilstoši Valsts vides dienesta atļaujai nodarbojas ar benzīnu pārkraušanu un uzglabāšanu, kā arī degvielas kvalitātes uzlabošanu, ekstrakcijas procesā attīrot to no nevajadzīgiem piemaisījumiem – gaistošā ogļūdeņraža merkaptāna. Tehnoloģiskās apstrādes procesā atdalītie merkaptāni paliek sārma šķīdumā un neizdalās gaisā," apgalvo Maskalāne.

Uz Latvijas Radio jautājumu, kā tieši notiek tehnoloģiskais process, sabiedrisko attiecību konsultante atbildēt nespēj, rosinot to taujāt vides dienestā. Savukārt par iedzīvotāju sūdzībām viņa atbild lakoniski: "Šī ir rūpnieciska zona.

Bet smaka ir subjektīvs jautājums – kas vienam ir smaka, otram nav. Tas ir normāli, ka kaut kāda smaka ir, jo tas ir tikai normāli!"

Par smakām sodīt nevarot

Reaģējot uz vangažnieku sūdzībām, Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes inspektori "Vangažu naftu" šogad apmeklējuši 80 reižu, apgalvo pārvaldes direktora vietnieks Elmārs Jasinskis. Smaku pārsniegumi esot konstatēti vien četras reizes, turklāt tie bijuši īslaicīgi. Lai uzņēmēju sodītu, pārkāpumam jāilgst vismaz stundu.

Jasinskis atklāj, ka pret "Vangažu naftu" šogad sāktas divas pārkāpuma lietas – viena par grunts piesārņošanu, bet otra par to, ka neievēro izsniegtās atļaujas noteikumus – naftu pēc izkraušanas tālāk vadā nevis ar autocisternām, bet pa dzelzceļu. Par to firmai draud vairāku simtu eiro sods.

Vides sargs Jasinskis arī uzskata, ka cilvēku sūdzības bieži vien ir ne tikai nepamatotas, bet pat melīgas. "Kad inspektors divu minūšu laikā aizbrauc līdz dzīvojamai mājai, īpašnieks iznāk pārsteigts, ka esam klāt. Prasām – kur ir smaka? Viņš atbild, ka "tikko te kaut kur bija un pazuda!"

Nevar smaka pazust minūtes, pusotras laikā! Nevajag stāstīt pasakas."

Savukārt uzņēmēju Jasinskis slavē: "It sevišķi pēdējā laikā smakas ir samazinājušās. Tās rada sērūdeņradis un gaistoši organiskie savienojumi. Tagad viņi sāks strādāt ar merkaptānu, tāpēc veic mērījumus un liks papildu ogļu filtrus. Skatīsimies, kā tur viss notiks – bez kontroles tur nepaliks!"

Smird pēc spēcīga sviedru, ķiploku un puvušu olu aromātu apvienojuma

Tomēr kontrolēs fiksētais līdz šim bijis "Vangažu naftai" labvēlīgs. Kaut arī viss liecina, ka pretēji atļaujai nafta tur jau iepriekš ne tikai uzglabāta, bet arī attīrīta, vides sargi to par pārkāpumu nav uzskatījuši. Tā vietā nupat uzņēmumam nākts pretī, papildinot piesārņojošās darbības atļauju arī ar iespēju ievesto naftu attīrīt. Tāpat tikai tagad tiek domāts par veco gaisa filtru nomaiņu uz mūsdienīgākiem.

Jau pirms divarpus gadiem izsniegtajā atļaujā ir lasāms, ka "Vangažu nafta" gaisu plāno attīrīt ar desmit gadu veciem biofiltriem, garaiņus attīrot caur kūdras slāni. Lielrīgas vides pārvalde toreiz uzņēmumu pieķēra melos, jo tas apgalvoja, ka filtri var nodrošināt līdz pat 95% gaisa tīrību. Iekārtas pasēs teikts, ka kūdras filtra attīrīšanas spēja ir tikai līdz 75%.

Tātad, vēl pavisam jauni filtri pirms 13 gadiem debesīs palaida ceturto daļu piesārņojuma. Turklāt iedzīvotāju liecības liek domāt, ka merkaptāns no ievestās naftas tur ticis atdalīts vēl pirms nule grozītās atļaujas jau pirms gada.

Merkaptāns ir ķīmiska viela - oglekļa, ūdeņraža un sēra savienojums, kas sastopams naftā un gāzē. Tas rodas olbaltumvielu pūšanas rezultātā, un tam piemīt spēcīga, nepatīkama smaka. Merkaptānu lieto dabasgāzes aromatizēšanai, lai operatīvi atklātu gāzes noplūdes.

Par merkaptāna radītajām neērtībām iedzīvotāji regulāri sūdzas Latvijas ostu pilsētās, kā arī citviet pasaulē, kur strādā ar ķīmisko vielu. Iedzīvotāji tā smaku raksturo kā spēcīgu sviedru, ķiploku un puvušu olu aromātu apvienojumu.

Dienesti saņem sūdzības par galvassāpēm, iekaisumu rīklē un sliktu dūšu.

Deputāts: "Uzņēmums nolēmis noindēt iedzīvotājus!"

Iedzīvotāju sūdzībās pirmsvēlēšanu gadā nu ieklausījusies arī Inčukalna novada dome. Inčukalnu vada it kā par vides aizsardzību gādājošās Zaļo un Zemnieku savienības politiķis Aivars Nalivaiko. Vagažniece Regīna Borneo apgalvo, ka novada mērs līdz šim palīgā saucienus ignorējis.

Piemēram, desmitiem iedzīvotāju vēstuļu citiem deputātiem nemaz nav rādīts. Arī pēdējā sēdē Nalivaiko saviem ļaudīm izteikties ļāva nelabprāt – tikai pēc deputātu balsojuma.

Sēde gan izvērtās ar diezgan asām diskusijām. Vides dienesta pārstāvis Elmārs Jasinskis "Vangažu naftu" ierasti slavēja, bet uzņēmuma atsūtītā sabiedrisko attiecību speciāliste uz domnieku jautājumiem atbildēt neko daudz nespēja.

Deputātiem gan bija daudz sakāmā. "Ar nožēlu jāsecina, ka kārtējais uzņēmums, izmantojot pilnīgi nesaprotamu vides dienesta labvēlību, ir nolēmis noindēt vēl neaizbraukušos Inčukalna novada iedzīvotājus!" izteicās Igors Purmalis ("Saskaņas centrs").

Inčukalna dome nolēma veidot darba grupu, tajā ietverot arī iedzīvotāju pārstāvjus, lai uzraudzītu "Vangažu naftas" darbu un sekotu, kā uzņēmumam sokas ar pārkāpumu novēršanu.

Regīna Borneo uzlabojumiem netic: "Perspektīva ir tāda, ka mūs tur neielaidīs iekšā! Arī tam, ka vides dienests uzņēmumu slēgs, neticam. Mēs tur esam uzauguši – mans patēvs un vēlāk arī vīrs tur strādāja. Man ir zināmi visi darba principi, tur nevar izdarīt, lai nesmird, ja neuzliek pāri kupolu. Taču tur viss ir vaļā – desmit cisternu, visām atvērtas lūkas!"

Uzņēmums sola laboties 

"Vangažu nafta" apgalvo, ka ir izstrādājusi pasākumu plānu, kā strādāt labāk un videi un cilvēkiem saudzīgāk. Mainīšot gaisa attīrīšanas filtrus un pagarināšot sliežu ceļus, lai cisternas ir tālāk no mājām. Tāpat uzņēmums sola uzlabot dzelzceļa infrastruktūru, lai kravas pārkrautu ātrāk, bet par merkaptāna pētījumiem sākšot sadarbību ar Rīgas Tehniskās universitātes zinātniekiem.

Tikmēr vides dienestā apgalvo, ka uzņēmuma attīstības plāniem tic un to slēgt nav iemesla.

Veselības inspekcijas ierosinājumu Vangažos uzlikt pastāvīgu gaisa monitoringa ierīci vides dienests nav uzturējis, tādēļ "Vangažu nafta" smakas drīkst nemērīt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti