Taču, kamēr iedzīvotāji cīnās ar putekļiem un akmeņu radītajiem bojājumiem, uzņēmēji nonākuši pie secinājuma, ka ceļš viņiem nemaz vairs nav nepieciešams.
Sliktā ceļa kvalitāte bojā automašīnas
Ķūļciema iedzīvotāja Marta Briģe bija viena no vairāk nekā 300 iedzīvotājiem, kas pirms diviem gadiem parakstīja vēstuli satiksmes ministram. Šodien viņa rāda, ka nācies nomainīt mašīnai lukturus un jau trešo reizi būs jāmaina logs, tāpēc, viņasprāt, divu gadu laikā mainījies nav nekas.
“Ja neskaita, ka vietām uzbērti ir akmeņaini oļi, kas burtiski mašīnu netur uz ceļa. Es ar lielu braukšanas stāžu brīžam esmu tā noslidinājusies pa akmeņaino oļu ceļu, ka gandrīz šermuļi izskrējuši caur kauliem,” stāsta Briģe.
Vietējie ir ķīlnieku lomā, jo, lai nokļūtu mājās, viņi apkārtceļus izmantot nevar, kā to dara uzņēmēji, kas dodas uz Mērsraga ostu. Taču tas viņiem ir finansiāli dārgi, jo apkārtceļi ir garāki, turklāt arī jau sliktā kvalitātē.
Uzņēmēji aicina koncentrēties uz citu ceļu uzlabošanu
SIA “BCL Services” vadītājs Andris Kukainis stāsta, ka viņa uzņēmums uz ostu brauc 25 reizes dienā, un vācieši, no kuriem tiek iepirkta tehnika, savām acīm gribot redzēt ceļus, kam tiek pirktas pastiprinātas piekabes.
“Tagad mēs tieši divas jaunas piekabes nolikām un augusta otrajā pusē atbrauks vēl viena – ar vēl pastiprinātāku rāmi. Jo vienkārši tāds tas ceļš ir. Ceļa stāvokļa dēļ mēs tās piekabes tikai pastiprinātas pērkam.”
Talsu novads pēc reformas ir ieguvis divas ostas, uz tām ved divi asfaltēti ceļi un viens grantētais, kas ir problemātiskais Stendes–Mērsraga ceļš. SIA “Krauzers” līdzīpašnieks Andis Araks uzskata, ka nu jau ir 15 gadi par vēlu un šobrīd investīcijas būtu jāiegulda tieši uzņēmēju izmantotajos apkārtceļos, nevis ceļā, kas jābūvē no jauna.
“Investēt vienā ceļā nozīmē viņu arī pēc tam ilgtermiņā uzturēt. Tad jautājums, vai mēs varēsim uzturēt trīs dzīslas un divas no tām uz vienu ostu, vai tomēr koncentrējamies uz vienu, viņu arī saprātīgi uzturam, uzlabojam, taisnojam šo ceļu, mazāk bīstamības būtu ceļu satiksmē.
Tas ir tas, par ko būtu jāvienojas un jāskatās šodienas acīm, nevis acīm, ar kurām skatījāmies 15 gadus atpakaļ,” spriež Araks.
Satiksmes ministrija atzīst, ka šobrīd nav naudas ceļa pārbūvei
Pirms diviem gadiem satiksmes ministrs Tālis Linkaits solīja 2021. gadā iedziļināties nodokļu pārskatīšanā un atrast papildu līdzekļus ceļu sakārtošanai.
Šobrīd ministrija atzīst, ka pandēmija šo plānu izjaukusi. Ekonomikas atveseļošanas fondu nauda paredzēta ceļu uzlabošanai, bet ne pilnai pārbūvei, kā tas nepieciešams Stendes–Mērsraga ceļa gadījumā.
“Tur nebūtu iespējama tā saucamā divkārtu virsmas apstrāde, kas ir salīdzinoši vienkārša, jo kravas auto viņu vienkārši ātri izārdītu un tā būtu vējā izmesta nauda,” secina Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.
“Ir nepieciešams pilnvērtīgs asfaltēts ceļš, un tas būtu aptuvenās izmaksās no 800 000 eiro līdz miljonam par kilometru.”
Tikmēr 500 metru posmā nupat ir asfaltēts ceļš no Mērsraga virzienā uz Talsiem. Cik ilgi būtu jāgaida pārējo padsmit kilometru iedzīvotājiem, Satiksmes ministrija šoreiz nekādus termiņus nenosauc.
